Eksperte: valsts pasūtījumam augstskolās jāseko nākotnes prasmēm, nevis tikai šodienas profesijām
Pēc LTRK ierosinājuma ciešāk sasaistīt budžeta vietas augstskolās ar darba tirgus vajadzībām, VIAA Eurydice tīkla vadītāja Inga Šīna aicina neskatīties tikai uz studiju vietu skaitu, bet veidot elastīgāku valsts finansējuma sistēmu, kas orientēta uz kompetencēm. Viņa norāda, ka izmaiņas jāsāk jau skolā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rosinājusi ciešāk saistīt valsts finansēto studiju vietu sadali augstskolās ar darba tirgus pieprasījumu. VIAA Eurydice tīkla vadītāja Latvijā un Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Inga Šīna viedokļrakstā uzsver, ka diskusiju nevajadzētu reducēt uz jautājumu, cik vietu piešķirt konkrētai programmai — svarīgāk ir vienoties, kādas kompetences valstij būs vajadzīgas nākotnē.
Šīna piedāvā valsts pasūtījumu veidot trīs līmeņos: stabilu pamatfinansējumu jomām ar ilgtermiņa nozīmi, mainīgu daļu, ko regulāri koriģē pēc demogrāfijas, nodarbinātības un darba devēju prognozēm, un elastīgus īstermiņa instrumentus — īsos moduļus, mikrokvalifikācijas un pieaugušo pārkvalifikāciju.
Nodarbinātība vēl nav kvalitātes rādītājs
Lai gan Latvijā pieejami absolventu monitoringa dati par nodarbinātību un ienākumiem, autore brīdina, ka darbs specialitātē nav tas pats, kas studiju kvalitāte — īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kur iegūtās prasmes noder plašā profesiju lokā. Vērtējumam vajadzīgi papildu rādītāji, tostarp darba devēju un absolventu vērtējums par iegūtajām kompetencēm.
Plašāka uzņēmējspējas izpratne
Atsaucoties uz “Eurydice” 2025. gada ziņojumu par uzņēmējdarbības izglītību Eiropā, Šīna norāda, ka Eiropas skolu programmās dominē finanšu pratība, bet trūkst fokusa uz spēju rīkoties nenoteiktībā un saskatīt jaunas iespējas — prasmēm, kas būs izšķirošas nākotnes darba tirgū.
Ja darba devēji vēlas lielāku ietekmi uz augstskolu programmām, viņiem, pēc autores domām, jāuzņemas arī lielāka līdzatbildība — jānodrošina prakses vietas, vieslektori un reāli projekti studentiem. Vienlaikus izmaiņas nevar aprobežoties ar augstskolām — praktiska uzņēmējdarbības pieredze un karjeras izglītība jāievieš jau skolās, lai jaunieši būtu gatavi ilgtermiņa profesionālajai attīstībai, nevis tikai šodienas vakancēm.
