Lielbritānijas pārtikas tirdzniecības deficīts sasniedz augstāko līmeni kopš 2000. gada
Lielbritānijas pārtikas un dzērienu tirdzniecības deficīts pārsniedzis 21 miljardu mārciņu — lielākais rādītājs vairāk nekā 25 gados. Nozares pārstāvji brīdina, ka valstij steidzami jāatbalsta vietējā ražošana.
Lielbritānijas pārtikas un dzērienu eksporta un importa starpība šogad pieaugusi līdz vairāk nekā 21 miljardam mārciņu — augstākajam līmenim kopš 2000. gada. Par to liecina Pārtikas un dzērienu federācijas (FDF) apkopotie dati, kas liecina, ka situāciju izraisījusi vairāku faktoru sakritība: Brexit sekas, karš Tuvajos Austrumos un ASV ieviestie muitas tarifi.
- gada pirmajā pusē eksporta apjoms samazinājies par 11,7% līdz 4 miljardiem kilogramu — tikai nedaudz virs līmeņa, kāds bija Covid pandēmijas kulminācijā un pēc 2001. gada mutes un nagu sērgas uzliesmojuma. Eksports uz Eiropas Savienību turpina kristies vērtības izteiksmē par 0,9%, ko ietekmē pēc Brexit radušās papildu izmaksas un birokrātija. Vēl straujāk — par 6,9% vērtības izteiksmē — kritis eksports uz valstīm ārpus ES. To lielā mērā ietekmējis ASV un Izraēlas konflikts ar Irānu, kas samazinājis piegādes uz Apvienotos Arābu Emirātus par gandrīz ceturtdaļu, kā arī ASV ieviestais 10% ievedmuitas tarifs, kas transatlantisko tirdzniecību samazinājis par 16,5%.
Vienlaikus imports sasniedzis 19,1 miljardu kilogramu — otro augstāko rādītāju vēsturē. Imports no valstīm ārpus ES kopš 2023. gada pieaudzis par vairāk nekā piektdaļu, jo atvieglota tirdzniecība, tostarp ar Austrāliju, no kuras piegādes vērtības izteiksmē pieaugušas par 25%. Importu veicinājusi arī tarifu atcelšana virknei rūpnieciski ražotu produktu, tostarp šokolādei un cepumiem, kā daļa no iepriekšējā valdības pasākumu kopuma dzīves dārdzības mazināšanai.
Anglijas un Velsas Nacionālās fermeru savienības prezidents Toms Bredšovs sacīja, ka šie skaitļi ir signāls valdībai neuztvert pārtikas ražošanas jaudu kā pašsaprotamu, uzsverot, ka pārtikas drošība ir līdzvērtīga nacionālajai drošībai. FDF vadītāja Karena Betsa norādīja, ka pieaugošais deficīts rada nopietnus jautājumus par valsts pārtikas drošību pasaulē, ko skar konflikti un klimata pārmaiņas.
