Ziemeļīrijas graudkopjus aicina piedalīties pesticīdu lietošanas aptaujā
Ziemeļīrijas Agropārtikas un biozinātņu institūts (AFBI) aptaujā laukaugu audzētājus par pesticīdu lietošanu 2025./2026. gadā. Rezultāti palīdzēs veidot nozares politiku un sekot Apvienotās Karalistes pesticīdu rīcības plāna izpildei.
Ziemeļīrijā, kas ir Apvienotās Karalistes daļa, laukaugu audzētājus aicina piedalīties pesticīdu lietošanas aptaujā. To veic Agropārtikas un biozinātņu institūts (AFBI) – Ziemeļīrijas zinātniskā iestāde lauksaimniecības un pārtikas jomā. Līdz šim audzētājiem nosūtītas 724 vēstules ar aptaujas veidlapu.
Ko prasa aptaujā
Lauksaimniekiem jānorāda, kādas agroķīmiskās vielas viņi lietojuši 2025./2026. gadā un kādas devas faktiski izmantotas. Aptver visus herbicīdus, insekticīdus, fungicīdus, desikantus (augu žāvēšanas līdzekļus), augšanas veicinātājus un līdzekļus pret gliemežiem.
AFBI norāda, ka aptaujas mērķis ir ļaut lauksaimnieku balsij izskanēt, atspoguļot viņu vajadzības pēc augu aizsardzības līdzekļiem un atbalstīt turpmākos pētījumus. Rezultātus izmantos Ziemeļīrijas Lauksaimniecības, vides un lauku lietu departamenta (DAERA) pesticīdu politikai, lai laukaugus varētu turpināt sekmīgi audzēt un tiktu aizsargāta vietējā pārtikas drošība. Tāpat tos izmantos, lai vērtētu Ziemeļīrijas progresu attiecībā pret Apvienotās Karalistes Pesticīdu nacionālā rīcības plāna 2025 mērķiem.
Sniegtā informācija būs stingri konfidenciāla. AFBI var zvanīt lauksaimniekiem, lai noskaidrotu papildu datus, taču informācija par atsevišķiem audzētājiem un viņu pesticīdu lietošanu DAERA netiks nodota.
Eksperta skaidrojums
AFBI Augu veselības un integrētās kaitēkļu apkarošanas nodaļas vadītājs dr. Ārčijs Mērčijs norādīja, ka aptauja sniegs sākotnējos datus par pesticīdu lietošanu. Viņš uzsvēra, ka precīzi dati ir būtiski aktīvo vielu pārvaldībā un ka vietējo audzētāju viedoklis ir svarīgs, jo Ziemeļīrijas lauksaimniekiem jāievēro gan Apvienotās Karalistes, gan ES noteikumi. Klimata dēļ reģionam ir atšķirīgas vajadzības nekā daudzās ES valstīs, piemēram, lielākas fungicīdu un desikantu vajadzības nekā lielākajā daļā Eiropas.
Fons
Graudkopjiem pieaug spiediens ieviest integrēto augu aizsardzību, bet komerciāli pieejamo augu ķīmisko līdzekļu klāsts turpina sarukt. Tas saistīts ar jaunu agroķīmisko vielu izstrādes izmaksām un augstākām reģistrācijas prasībām ES un Apvienotajā Karalistē. Īpaši tas redzams kartupeļu nozarē, kur slimību apkarošanas līdzekļu pieejamība ir zem ievērojama spiediena.
