50 gadu ilgs izmēģinājums Vācijā: vecā kviešu škirne Kanzler dod par 15 % mazāku ražu
Lauksaimnieku kooperatīva izmēģinājumos Lejassaksijā vecā ziemas kviešu škirne Kanzler ražas ziņā par aptuveni 15 % atpaliek no mūsdienu škirnēm. Ievērojami arī lielāka bija tās uzņēmība pret slimībām, bet papildu slāpekļa mēslojums ražu nepalielināja.
Vācijas federālajā zemē Lejassaksijā, Ubbendorfas izmēģinājumu laukā Nīnburgas apriņķī, lauksaimniecības kooperatīvs Raiffeisen-Warengenossenschaft Niedersachsen Mitte eG jau pusgadsimtu veic lauka izmēģinājumus. Jubilejas reizē tur salīdzināja vecās un mūsdienu ziemas kviešu škirnes, un rezultāti parāda, ko selekcija devusi ražības un slimībizturības ziņā. Tie ir noderīgi lauksaimniekiem, kas izvēlas škirnes un plāno mēslošanu.
Vecā škirne atpaliek
Visrādošāks bija škirnes Kanzler salīdzinājums ar mūsdienu škirnēm un hibrīdkviešiem. Kanzler tika atzīta 1980. gadā un savulaik bija zināma ziemas kviešu škirne. Šajā izmēģinājumā tās raža bija aptuveni 15 % zemāka nekā mūsdienu salīdzinājuma škirnēm. Kā piemēru izdevumā min aprēķinu: ja raža ir 90 dt/ha, starpība būtu 13,5 dt/ha, bet pie pieņemtās cenas 20 eiro par dt tie ir 270 eiro uz hektāru. Tas ir tikai ilustratīvs aprēķins, jo faktiskās izmēģinājuma ražas nav publicētas.
Kanzler bija arī ievērojami uzņēmīgāka pret slimībām, īpaši pret dzeltenajiem rūsas sēnītes bojājumiem. Veselīgākas škirnes var palīdzēt samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, taču fungicīdu ietaupījums atkarīgs no škirnes, slimību spiediena un gada apstākļiem.
Mēslošanas izmēģinājums
Mēslošanas izmēģinājumā Kanzler un mūsdienu škirni Informer salīdzināja astoņos mēslošanas variantos, kas balstījās uz agrākām metodēm, mūsdienu ieteikumiem un mākslīgā intelekta aprēķiniem. Mēslotajos variantos Kanzler ražoja par 10–15 % mazāk nekā Informer. Statistiski būtiskas ražas atšķirības starp mēslošanas variantiem vienas škirnes ietvaros netika konstatētas, tātad lielāka mēslojuma deva pierādāmu papildraža nedeva.
Iespējams, tāpēc, ka augsne atbrīvoja ievērojami vairāk slāpekļa nekā gaidīts. Papildu slāpekļa deva, kas bija paredzēta salmu sadalīšanās variantam, pēc izmēģinājuma vadītāju vērtējuma nebija vajadzīga. Lai gan vairāk mēslotie sējumi izskatījās vienmērīgāki, N-testera mērījumi un jēlproteīna saturs liecināja, ka papildu slāpeklis nebija nepieciešams.
Mākslīgā intelekta rīkiem ChatGPT un Google Gemini lūdza sniegt mēslošanas ieteikumus; abos variantos izmantoja 140 kg slāpekļa uz hektāru. Šie rīki var palīdzēt plānošanā, bet ieteikumu derīgums atkarīgs no pieejamajiem datiem un speciālistu pārbaudes.
Izmēģinājuma rezultātus nevar vispārināt, jo tie iegūti vienā vietā un vienā gadā.
