Ukrainas bezpilota lidaparāti atklāj robus Krievijas pretgaisa aizsardzībā
18. jūnija uzbrukums Maskavai ar droniem parādīja, ka Ukrainas spējas apiet Krievijas pretgaisa aizsardzību uzlabojas, lai gan eksperti atzīmē, ka problēma drīzāk ir dronu skaita pieaugumā, nevis sistēmiskās nepilnībās.
Pēc 18. jūnija Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma Maskavai — lielākā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma — izcēlās diskusijas par Krievijas aizsardzības sistēmas robiem. Tika aizdedzināta liela naftas pārstrādes rūpnīca, kas apgādā 40% reģiona degvielas, un ražošana apstājās uz vairākām dienām. Notika arī evakuācijas Krievijas lielākajā lidostā. Sociālajos tīklos parādījās video, kuros redzami, kā pretgaisa aizsardzības raķetes palaiž garām droniem.
Krievu disidents un militārais analītiķis Ruslans Levjevs no izmeklēšanas grupas Conflict Intelligence Team norādīja, ka iespaids par neveiksmīgu pārtveršanu rodas nespeciālistiem, kuri neredz, ka raķetei ir citi mērķi. Trimdā esošais krievu žurnālists Ivans Filippovs, kurš seko pro-Kremļa blogeriem, atklāja viņu pieaugošo satraukumu, ka Ukraina atradusi robu aizsardzībā. Blogeri aicina uz radikālu Aizsardzības ministrijas un militārā kompleksa reformu, taču ir pesimistiski par tās iespējamību.
Ukraiņu aviācijas eksperts Anatolijs Hrapčinskis uzskata, ka Maskavas aizsardzības pārkāpšana 18. jūnijā saistīta ar diviem faktoriem: sistēmisku Krievijas aizsardzības degradāciju un Ukrainas triecienspēju tehnoloģisku attīstību. Savukārt Levjevs nekonstatēja aizsardzības pavājināšanos — virs Maskavas tika notriekti vairāk nekā 90% dronu. Tomēr daži, kas izlauzās, nodarīja būtiskus postījumus. Viņš uzskata, ka galvenā problēma ir kvantitāte: masu dronu uzbrukumi prasa vairāk aprīkojuma, nekā rūpniecība spēj saražot.
Krievijas sistēmas, piemēram, Pantsir-S1, ir izstrādātas, lai cīnītos pret klasiskiem lielizmēra uzbrucējiem kā spārnotās raķetes. Tās kalibrētas pret metāla mērķiem ar augstu radara atstarojumu, bet modernie droni bieži izgatavoti no kompozītmateriāliem, piemēram, plastmasas vai saplākšņa, tāpēc tie ir praktiski neredzami. Arī Krievijas teritorijas milzīgais apmērs apgrūtina nepārtrauktas gaisa sienas izveidi. Maskava ir vieglāks mērķis blīvās apbūves dēļ — augstceltnes ļauj droniem slēpties no radariem.
Ukraina izmanto šīs priekšrocības. Hrapčinskis skaidro, ka Kijivas tāldarbības droni ir būtiski uzlabojuši spēju plānot sarežģītus lidojuma maršrutus un izvairīties no pārtveršanas zonām. Turklāt Krievija ir pārvietojusi daļu savas pretgaisa aizsardzības uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kas ir izjaukusi līdzšinējo slāņaino aizsardzību, atstājot tikai mozaīku. ASV medijs CBS, atsaucoties uz Ukrainas avotiem, ziņo, ka Krievijai, iespējams, trūkst S-300 sistēmu — daļēji sankciju dēļ, kas kavē rezerves daļu piegādes, un daļēji tāpēc, ka tās tiek izmantotas virsmas triecieniem pret Ukrainu.
Hrapčinskis secina, ka Krievija iekritusi pašas radītajā „kara matemātikas” lamatās — mēģinot pārspēt Ukrainas aizsardzību ar S-300 triecieniem, tā izsmēlusi savas pārtvērējraķešu rezerves. Pēc 18. jūnija uzbrukuma Kremlis centās mazināt tā nozīmi. Dmitrijs Peskovs teica, ka aizsardzība darbojusies pareizi, un aicināja koncentrēties uz Krievijas triecieniem Ukrainā. Levjevs uzskata, ka militāri uzbrukums maz mainīja, bet kalpo kā „politisks trieciens”, lai ietekmētu sabiedrisko domu pirms septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.
