Stārmera demisija: ko tas nozīmē Eiropas drošībai?
Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera pēkšņā atkāpšanās rada jautājumus par Eiropas drošības arhitektūru un atbalstu Ukrainai, taču eksperti prognozē, ka kurss varētu netikt krasi mainīts.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers pirmdien paziņoja par demisiju, izraisot plašu rezonansi Eiropas Savienībā un Ukrainas atbalstītāju vidū. Lai gan viņa popularitāte mājās bija kritusies, Briselē un Kijivā viņu augstu vērtēja kā uzticamu partneri.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pateicās Stārmeram, norādot, ka „Eiropas un Ukrainas drošība ir kļuvusi stiprāka, pateicoties viņam”. Francijas prezidents Emanuels Makrons izcēla viņa lomu „gribētāju koalīcijas” vadībā un ES–Lielbritānijas attiecību atjaunošanā. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda pateicību.
Stārmers kopā ar Makronu vadīja 35 valstu koalīciju, kas Ukrainai sniedz militāru palīdzību un plāno ilgtermiņa drošības garantijas iespējamas pamiera gadījumā. Pētniece Olivija O’Salivana no Četemas hausa atzīmē, ka Stārmers aktīvi darbojās, lai Eiropa iegūtu stratēģisku lomu miera nodrošināšanā, lai gan viņam neizdevās sasniegt paša izvirzītos militāros izdevumu mērķus.
Lielbritānija bija nozīmīgs spēlētājs E3 formātā (kopā ar Vāciju un Franciju), kas koordinē ārpolitiku un drošību, tostarp attiecībās ar ASV. O’Salivana norāda, ka Stārmera aiziešana var radīt zināmu tempu zudumu, taču pielāgošanās jaunam premjeram nebūs milzīgs šoks.
Par visticamāko pēcteci tiek uzskatīts bijušais Mančestras mērs Endijs Bērnems, kurš ir proeiropeisks, bet lielākoties koncentrējies uz iekšpolitiku. Neskaidrs, vai viņš ārpolitikai piešķirs tikpat lielu prioritāti.
Stārmera lielākais ārpolitikas sasniegums bija ES un Lielbritānijas drošības partnerība, kas noslēgta pagājušā gada maijā – pirmajā samitā kopš Brexit. Tā paredz sadarbību Ukrainas jautājumos un regulāras konsultācijas. Tomēr Lielbritānijai tikai ierobežoti izdevās piekļūt ES SAFE programmai (150 miljardi eiro), jo tā atteicās maksāt dalības maksu.
Pirmdien Eiropadomes prezidents Antoniu Košta paziņoja, ka 22. jūlijā plānotais ES–Lielbritānijas samits tiek atlikts.
