Big Bend nacionālajā parkā buldozeri sāk zemes darbus ASV robežas infrastruktūras projekta ietvaros
ASV–Meksikas robežas stiprināšanas projekta ietvaros Teksasas Big Bend nacionālajā parkā sākti zemes darbi, kas izraisījuši aktīvistu un vietējo politiķu sašutumu. Darbinieki apgalvo, ka tā ir tikai uzmērīšana, bet kritiķi norāda, ka tiek iznīcināta unikāla daba.
Jauni videomateriāli liecina, ka Big Bend nacionālā parka slavenās Santaelenas kanjona malā sākuši strādāt buldozeri. Teksasas rietumos esošajā apvidū norit ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vairāku miljardu dolāru vērtā “viedās sienas” paplašināšana uz robežas ar Meksiku, vēsta aktīvisti, kuri uzrauga teritoriju.
Pagājušajā nedēļā aktīvisti publiskoja video, kuros redzamas smagās mašīnas veicam zemes darbus. ASV Muitas un robežsardzes dienests (CBP) sākumā noliedza, ka tas būtu saistīts ar robežas infrastruktūru. Līdz ceturtdienai fotogrāfe Natālija Ņūmena iemūžināja buldozerus, kas pārvieto grunti Santaelenas kanjona ieejā — šī ir populāra Rio Grandes posma daļa ar 450 metru augstām klintīm.
“Es esmu vienkārši satriekts. Viņi būvē pilnīgi jaunu ceļu cauri parka mīļākajai daļai,” sacīja Laikens Džordāls no Bioloģiskās daudzveidības centra.
Big Bend ir ap 325 tūkstošu hektāru liels Čivava tuksneša apgabals ar Čisosu kalnu grēdu un Rio Grandes upi. Vietējie uzņēmēji, upju gidi un abu partiju politiķi nosoda administrācijas plānus, jo nelegālo robežas šķēršotāju šajā reģionā esot maz.
Bijušais parka pārvaldnieks Bobs Krumenakers no grupas “Keep Big Bend Wild” norāda, ka 2023. un 2024. gadā imigrācijas iestādes parkā katru gadu veica no 100 līdz 125 arestiem. Pērn šis skaits, visticamāk, krities, jo pēc Trampa stāšanās amatā un stingrākas imigrācijas politikas nelegālo šķēršotāju skaits visā robežā saruka.
CBP interesi par parku izrādīja pēc tam, kad Kongress pagājušā gada jūlijā pieņēma 46,5 miljardu dolāru robežas sienas paplašināšanai. Sākotnēji bija paredzēts būvēt 9 metru augstu tērauda sienu, bet pēc kritikas plānu mainīja. Tagad paredzēti aptuveni 320 kilometri patrulēšanas ceļu un četras atsevišķas transportlīdzekļu barjeras, kuru kopējais garums ir 27 kilometri. Iekšzemes drošības departaments atcēla vairākus vides aizsardzības likumus.
CBP sākumā apgalvoja, ka buldozeri atjauno lietus bojātus ceļus, vēlāk — ka tiek veikti augsnes izpētes darbi. Komisārs Rodnijs Skots uzsvēra, ka tā ir apsekošana un projektēšana, nevis sienas būvniecība. Kritiķi, tostarp Krumenakers, saka, ka iestādes slēpj pilno plānu.
Demokrāti piesauc mazo nelegālo šķēršotāju skaitu, bet republikāņu politiķi lielākoties klusē. Senators Džons Kornins lūdzis apturēt būvniecību, lai uzklausītu vietējos. Maijā uzņēmums “Southwest Valley Contractors” saņēma 1,7 miljardu dolāru līgumu.
Vides organizācijas un vietējie iedzīvotāji iesūdzējuši tiesā Drošības departamentu, norādot, ka likumu atcelšana pārkāpj viņu tiesības. Jūnijā departaments solīja dot vismaz 30 dienu brīdinājumu pirms zemes darbiem. Aktīvisti bažījas, ka projekts varētu izvērsties par pilnu sienu.
