Saeima nodevusi komisijām grozījumus zemes lietošanas maksas kārtībā piespiedu dalītajā īpašumā
Saeima 15. oktobrī komisijām nodeva likumprojektu, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma maina zemes likumiskās lietošanas maksas kārtību: būvju īpašniekiem papildus būs jākompensē nekustamā īpašuma nodoklis. Komisijās nodoti arī grozījumi par deputātu kompensācijām, nacionālās drošības kapitālsabiedrībām un ostām.
Latvijas parlaments – Saeima – 2026. gada 15. oktobrī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus jaunus likumprojektus. Visvairāk uzmanības piesaista grozījumi, kas skar zemes lietošanas maksu situācijās, kad zeme un uz tās esošā būve pieder dažādiem īpašniekiem (piespiedu dalītais īpašums). Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, un to izskatīs Juridiskā komisija. Līdz novembra pirmajai otrdienai, kad sanāks jaunievēlētā 15. Saeima, darbu turpina 14. Saeima.
Zemes lietošanas maksa
Satversmes tiesa lietā Nr. 2024-21-0103 atzina, ka spēkā esošais regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādas zemes kadastrālo vērtēšanu neatbilst Satversmei. Tiesa norādīja, ka maksa ne visos gadījumos pilda atlīdzības funkciju un ka neviena puse nedrīkst tikt aizsargāta uz otras rēķina.
Likumprojekts paredz, ka būves īpašniekam papildus lietošanas maksai zemes īpašniekam būs jākompensē arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums faktiskajā apmērā. Ja lietošanā ir tikai zemes vienības daļa, nodokli kompensēs atbilstoši šīs daļas platībai.
Uz laiku saglabāsies maksa 4% apmērā no kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā, kā arī 15 eiro gadā maksāšanas paziņojuma izmaksām. Puses varēs rakstveidā vienoties par citu apmēru. Minimālā maksa būs spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim; pēc tam būves īpašnieks maksās iepriekšējā apmērā, līdz puses vienosies vai strīdu izšķirs tiesa. Zemes īpašniekam, vēloties augstāku maksu, tiesā būs jāpierāda, kāpēc tā pilda atlīdzības funkciju. Ministru kabinets noteiks gadījumus, kad publiskai personai būs jāvienojas par zemāku maksu ar noteiktām būvju īpašnieku grupām.
Citi likumprojekti
Grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz deputātu kompensāciju regulējumu pārcelt uz Atlīdzības likumu un precizēt amatpersonu ievēlēšanu: ja Prezidija locekļa amatam izvirzīts viens kandidāts, balsošana ar vēlēšanu zīmēm nenotiks. Likumprojekts atzīts par steidzamu un pirmajā lasījumā pieņemts jau 15. oktobrī.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā, ko izskatīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, paredz vienu kopīgu pieteikumu vairākām Ministru kabineta atļaujām vienā darījumā un atteikšanos no atļaujas, ja patiesais labuma guvējs nemainās. Termiņa pagarinājumu līdz četriem mēnešiem lems Ekonomikas ministrija.
Grozījumi Ostu likumā, ko skatīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, paredz sakārtot ostu pārvalžu statusu un nodalīt ostas pamatdarbības un industriālo teritoriju.
