Krimināllikumā pastiprināti sodi par smagiem noziegumiem pret vidi

Latvijā 15. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielina sodus par smagiem noziegumiem pret dabas vidi un precizē kriminālatbildības piemērošanas nosacījumus. Ar tiem valsts ievieš Eiropas Savienības direktīvu 2024/1203 par vides krimināltiesisko aizsardzību. Likumdevēji vēlas samazināt vides noziegumu skaitu un to radītās sekas, kā arī nodrošināt efektīvāku reaģēšanu, tostarp pārrobežu sadarbību.

Bargāki sodi

Saskaņā ar Saeimas sniegto informāciju kriminālatbildība paredzēta par smagiem pārkāpumiem, piemēram, piesārņojumu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām vielām, jūras piesārņošanu un atkritumu aprites noteikumu pārkāpumiem. Par smagākajiem noziegumiem draud brīvības atņemšana līdz astoņiem, desmit vai atsevišķos gadījumos līdz divpadsmit gadiem. Tik bargus sodus piemēros, ja tiks radīts neatgriezenisks kaitējums videi, iznīcinātas aizsargājamas ekosistēmas vai iestāsies citas smagas sekas.

Piemēram, par radioaktīvo un ķīmisko vielu aprites noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, maksimālais sods pieaudzis no desmit uz divpadsmit gadiem. Par meža tīšu dedzināšanu, ja radīts būtisks kaitējums, maksimālais sods palielināts no trim uz pieciem gadiem.

Jauni noziedzīgie nodarījumi

Krimināllikumu papildina vairāki jauni panti. Turpmāk sodāma:

• kuģu nodošana pārstrādei rūpnīcā, kurā tas normatīvi nav atļauts;
• noteiktu lauksaimniecības un meža produktu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīga laišana tirgū ievērojamā apmērā;
• invazīvo svešzemju sugu apzināta ievešana, izplatīšana un citas darbības ar tām, ja radīts būtisks kaitējums;
• tīšas darbības bez likumā noteikta ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums.

Atbrīvošana no atbildības

Grozījumi paredz arī gadījumus, kad kriminālatbildību nepiemēro. Tā neattieksies uz personām, kas ievērojušas normatīvo aktu prasības un darbības atļaujas ierobežojumus un nav apzināti kaitējušas īpaši aizsargājamām sugām vai to dzīvotnēm. Anotācija norāda, ka, piemēram, meža apsaimniekošanas laikā kaitējumu var nodarīt neapzināti, tāpēc kriminālatbildība tādā gadījumā nebūtu samērīga. Līdzīgi no atbildības var atbrīvot personas, kas ierobežo invazīvo svešzemju sugu izplatību.