Optometristu apvienības vadītāja aicina mainīt bērnu redzes aprūpes sistēmu Latvijā
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas prezidente Aiga Švede žurnālā Ir norāda, ka valsts apmaksātās bērnu redzes pārbaudes gandrīz neizmanto optometristu iespējas, tāpēc rindas pie oftalmologiem ir garas. Viņa piedāvā sistēmu veidot kā plašāku redzes aprūpi, nevis tikai oftalmoloģiju.
Latvijā bērni ilgi gaida valsts apmaksātas redzes pārbaudes, un sistēma pietiekami neizmanto visus pieejamos speciālistus. Tā savā viedokļa rakstā žurnālā Ir 15. oktobrī raksta optometriste, Latvijas Universitātes profesore un Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) prezidente Aiga Švede. Viņa aicina pāriet no oftalmoloģijas sistēmas uz plašāku redzes aprūpes sistēmu. Šis ir autores viedoklis, nevis neitrāls pētījums.
Speciālisti un rindas
Švede min, ka Latvijā strādā 233 sertificēti oftalmologi jeb acu ārsti un 219 sertificēti optometristi. Optometristi veic redzes pārbaudes un korekciju, bet oftalmologi diagnosticē un ārstē acu slimības, tostarp ķirurģiski. Pēc autores domām, vienā rindā pie ārsta gaida gan pacienti, kam ārsts patiešām nepieciešams, gan cilvēki ar sūdzībām, ko varētu izvērtēt optometrists. Situāciju, viņasprāt, pastiprina kvotu sistēma, kas mudina ārstus pieņemt pēc iespējas vairāk pacientu.
Valsts apmaksātas obligātās pārbaudes paredzētas 13–24 mēnešu, 3 gadu un 6–7 gadu vecumā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pirmajā vecuma grupā pārbaužu apjoms nepārsniedz 50%, nākamajās divās – tas ir zem 20%. Valsts kontrole revīzijā arī secināja, ka pieejamību varētu uzlabot, plašāk iesaistot optometristus.
Piedāvātie risinājumi
Švede uzskata, ka pirms papildu finansējuma jāmaina domāšana un jānosaka skaidras vadlīnijas, kad pacientu var aprūpēt optometrists un kad vajadzīgs ārsts. Otrkārt, jāpalielina speciālistu skaits, kas strādā ar bērniem, piemēram, ar praktisku tālākizglītību. Kā piemēru viņa min Norvēģiju, kur pacients ar parastām sūdzībām vēršas pie optometrista vai ģimenes ārsta, bet steidzamos gadījumos darbojas “zaļie koridori” pie acu ārsta.
Autore arī norāda, ka Veselības ministrija atbildību par vienošanos novieto pie abām nozares asociācijām, bet tās nespēj vienoties, jo izmaiņas nozīmētu finansējuma pārdali.
