Latvijas laukos kartupeļu audzēšana sarūk, to vietu ieņem eksportam piemērotas kultūras
Latvijā kartupeļu audzēšana samazinās, un tie kļūst par nišas produktu, skaidro lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska. Zemniekiem vietējā tirgus mazā apjoma dēļ jākoncentrējas uz eksportam piemērotiem kultūraugiem.
Latvijas zemnieku saimniecībās kartupeļus audzē arvien mazāk, un tie pakāpeniski kļūst par nišas produktu. Par to televīzijas TV24 raidījumā “Pašu produkts, pašu spēks” stāstīja zemnieku saimniecības “Lielvaicēni” saimniece un biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska. Raidījums bija veltīts pārmaiņām Latvijas lauksaimniecībā.
Kāpēc dominē citas kultūras
Grudovska norādīja, ka Latvijas vietējais tirgus ir ļoti mazs, tāpēc zemniekiem neatkarīgi no vēlmēm jādomā par eksportu. Tāpēc priekšroka tiek dota augiem, ko var audzēt lielos apjomos un kuru produkcija ir viendabīga un pircējiem saprotama. Pašlaik laukos nozīmīgu vietu ieņem ziemas kvieši un rapsis, bet interesanti attīstās arī auzu audzēšana.
Kartupeļus, līdzīgi kā dārzeņus, arvien biežāk audzē specializētās saimniecībās, un klasiskajā saimniecībā tie vairs nav tik ierasta kultūra.
Dažādošanas iespējas un ierobežojumi
Lauksaimnieki labprāt dažādotu audzējamos kultūraugus, taču tam vajadzīgs stabils noieta tirgus. Eksperte minēja pupas un zirņus, kas varētu kalpot kā vietējs olbaltumvielu avots. Eiropas Savienībā ir izvirzīti mērķi attīstīt proteīnaugu audzēšanu, tomēr to īstenošana praksē notiek lēni. Zemnieku uzmanību piesaista arī eļļas lini, bet klimata sasilšanas gadījumā Latvijā nākotnē varētu kļūt iespējama arī sojas audzēšana.
Dažādošanu ierobežo arī neliels lauksaimniecības dzīvnieku skaits, kas samazina pieprasījumu pēc āboliņa, lucernas un zāles maisījumiem. Grudovska atzina, ka labprāt audzētu lucernu granulu ražošanai, ja būtu stabils noieta tirgus.
Viņa uzsvēra kooperatīvu un pārstrādes uzņēmumu lomu: kooperatīvi palīdz atrast eksporta tirgus un nodrošināt zemnieku produkcijas noietu.
