Latvijas dzelzceļš pārdod aktīvus, kravu apjomam turpinot sarukt
Valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" oktobrī izsludinājis virkni aktīvu pārdošanas, jo pārvadāto kravu apjoms deviņos mēnešos sarucis par 12,5% līdz 5,9 miljoniem tonnu. Situācija rosina jautājumus par uzņēmuma un valsts tranzīta infrastruktūras nākotni.
Latvijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 2026. gada oktobrī pārdod ievērojamu daļu savu aktīvu, lai kaut daļēji kompensētu ieņēmumu zaudējumu, ko izraisījis kravu pārvadājumu kritums. Tas parāda, cik smagā stāvoklī nonākusi Latvijas tranzīta nozare.
Oktobra sākumā LDz meitasuzņēmums "LDz Cargo" paziņoja par 965 tonnu melno un krāsaino metāllūžņu pārdošanu. Pēc tam tika piedāvāti 47 lietoti konteineri (4. oktobrī), pieci ceļamkrāni (10. oktobrī) un 28 lietoti segtie kravas vagoni (18. oktobrī). Savukārt 12. oktobrī pats LDz izsludināja četru nekustamo īpašumu pārdošanu Rīgā un Daugavpilī.
Kravu apjoms turpina sarukt
Satiksmes ministrija 17. oktobrī informēja, ka deviņos šā gada mēnešos pa dzelzceļu pārvadāti 5,857 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% mazāk nekā pērn tajā pašā periodā. Starptautiskie pārvadājumi saruka par 17% līdz 4,4 miljoniem tonnu, bet iekšzemes pārvadājumi pieauga par 4,8% līdz 1,434 miljoniem tonnu.
Kravu apjoms mazinās kopš 2019. gada, ar īslaicīgu pieaugumu 2022. gadā. Deviņu mēnešu apjoms 2018. gadā bija 36,1 miljons tonnu, bet 2025. gadā — 6,7 miljoni. Visa 2018. gada apjoms sasniedza 49,3 miljonus tonnu.
Valsts atbalsts un lēmumi
LDz galvenā naudas plūsma nāk no valsts, tostarp ar dotāciju, ko dēvē par līdzsvara maksājumu. Raksta autors uzskata, ka valdībai Andra Kulberga vadībā jāizlemj, ko iesākt ar uzņēmumu. Kā iespējamu variantu viņš min LDz statusa pazemināšanu līdz valsts uzņēmuma "Pasažieru vilciens" struktūrvienībai, ja Latvija atteiktos no kravu pārvadājumiem no austrumiem.
Valdība 13. oktobrī lēma piešķirt finansējumu, lai nepieciešamības gadījumā ātri varētu izjaukt sliežu posmus no austrumu pierobežas pilsētām līdz Krievijas un Baltkrievijas robežai. Ostās kravu apjoms deviņos mēnešos samazinājies par 9,7% līdz 23,1 miljonam tonnu.
Satiksmes ministrijas ziņojumā, ko valdība pieņēma zināšanai 4. septembrī, lēsts, ka Krievijas graudu tranzīta apturēšana nozarei radītu aptuveni 290 miljonu eiro zaudējumu gadā: 40 miljonus LDz un 250 miljonus ostu uzņēmumiem. Kulbergs cerējis, ka par turpmāko rīcību norādījumus sniegs Eiropas Komisija.
