Lasītprasmes bedre: pedagogi brīdina par lielo lēcienu no bērnudārza uz skolu
Pēc satraucošiem PISA rezultātiem par Latvijas skolēnu vājo lasītprasmi pedagogi norāda, ka daļa pirmklasnieku sāk skolu, nepazīstot burtus, un problēmas saknes meklējamas pārejā no pirmsskolas uz skolu.
Septembrī publicētie PISA (Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas) rezultāti atklāja, ka Latvijas 15 gadus vecu skolēnu lasītprasme, matemātikas un dabaszinību zināšanas ir zemākās kopš valsts dalības pētījumā pirms 25 gadiem. Tā kā lasītprasme ir pamats arī citu priekšmetu apguvei, mediji un eksperti meklē problēmas cēloņus, minot gan kompetenču pieeju izglītībā, gan pāreju uz vienotu mācību valodu, gan tehnoloģiju ietekmi.
Pirmklasnieki bez burtu zināšanām
Kādas Rīgas skolas pirmās klases audzinātāja stāsta, ka pirmo reizi savā praksē aptuveni ceturtā daļa audzēkņu skolas gaitas sāk, nepazīstot burtus — un tas neattiecas tikai uz bērniem no citvalodu ģimenēm. Pedagoģe min piemēru ar meiteni no latviešu ģimenes, kuras vecāki nav pievērsuši uzmanību šai prasmei mājās, savukārt skolā šobrīd nav atsevišķa ābeces apguves perioda.
Liels lēciens starp diviem izglītības posmiem
Pirmsskolas pedagoģe Kristīne, kas nozarē strādā sešus gadus, un viņas māte Ināra, kas pirmsskolā strādā jau vairāk nekā 45 gadus, norāda, ka starp pirmsskolas noslēgumā sasniedzamajiem rezultātiem un pirmajā klasē nepieciešamajām prasmēm ir liela atšķirība, savukārt starp abiem posmiem ir tikai viena vasara. Abas pedagoģes uzsver, ka sistemātiskāk būtu jāveido saikne starp pirmsskolu un skolu.
Vecāku loma izšķiroša
Kristīnes grupā, kurā mācās 20 bērni un kas nākamvasar absolvēs pirmsskolu, pieciem bērniem burtu apguve sokas ļoti vāji, četri jau lasa labi, bet pārējie ir procesā. Pedagoģe uzsver, ka lasītprasmes attīstība cieši saistīta ar vecāku iesaisti — pēc sarunas ar vecākiem par nepieciešamību mācīt bērniem lasīt mājās, viena meitene jau nākamajā dienā lepni paziņojusi, ka izlasījusi savu pirmo vārdu.
