Braže: lēmumi par nevēlamajām personām balstīti institūciju izvērtējumā, ne politiķu iegribā
Ārlietu ministre Baiba Braže TV24 raidījumā skaidrojusi, ka Krievijas pilsoņu iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā notiek pēc institūciju izvērtējuma, ne atsevišķa politiķa lēmuma. Viņa noraidīja pieņēmumu par saistību ar Jūlijas Stepaņenko tēva iekļaušanu sarakstā priekšvēlēšanu cīņas kontekstā.
Ārlietu ministre un 15. Saeimas deputātes amata kandidāte Baiba Braže TV24 raidījumā "Globuss" komentējusi procedūru, kā Krievijas pilsoņi tiek iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā, tostarp pievēršoties gadījumam, kad tajā nonācis politiķes Jūlijas Stepaņenko tēvs.
Lēmums balstīts izvērtējumā
Braže uzsvēra, ka šādus lēmumus nepieņem viens politiķis pēc savas iniciatīvas. Tā vietā process ietver Ārlietu ministrijas speciālistu un citu attiecīgo valsts iestāžu darbu, kuras katru gadījumu analizē no vairākiem aspektiem, pēc kā tiek pieņemts galīgais lēmums.
Noraida politisku motivāciju
Ministre atteicās piekrist versijai, ka konkrētās personas iekļaušana sarakstā būtu saistīta ar priekšvēlēšanu konkurenci ar politiskajiem oponentiem. Viņa paskaidrojusi, ka materiālu sagatavošana šajā jautājumā sākusies jau pirms viņas komandējuma uz Ņujorku, un pati Latvijā atgriezusies tikai attiecīgās dienas pēcpusdienā — tātad lēmuma process nebija sasaistīts ar viņas personīgo grafiku vai atrašanās vietu.
Tiesiskais pamats
Braže norādīja, ka šādu lēmumu pieņemšanai eksistē konkrēts tiesisks pamats, un process notiek, apkopojot un izvērtējot informāciju par attiecīgo personu, pirms tiek pieņemts galīgais spriedums par iekļaušanu sarakstā.
