Krievijas Augstākā tiesa plāno zvērināto tiesas reformu, kas pastiprinātu tiesneša lomu

Krievijas Augstākā tiesa izstrādā tiesību aktu, kas būtiski mainītu zvērināto tiesas kārtību valstī. Priekšlikumu galvenās iezīmes atklājuši Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Timošins un tiesnesis Sergejs Zeļenins, lai gan likumprojekts pagaidām nav publicēts.

Plānotās izmaiņas ļautu tiesas sēdes vadītājam iesaistīties telpā, kurā zvērinātie apspriež spriedumu, kā arī samazinātu žūrijas sastāvu no sešiem vai astoņiem locekļiem līdz četriem. Tiesnesim nebūtu tiesību balsot par apsūdzētā vainu, bet viņš varētu "precizēt" apspriedes laikā radušos jautājumus. Citi priekšlikumi paredz mainīt zvērināto atlases kārtību, atļaut tiesā piedalīties personām, kas vecākas par 65 gadiem, sašaurināt pamatus jau izveidota sastāva atlaišanai un piešķirt apsūdzētajiem tiesības atteikties no zvērināto tiesas pat pēc sēdes ieplānošanas.

Reti, bet ietekmīgi spriedumi

Zvērināto tiesas Krievijā tiek izmantotas reti, tomēr tajās attaisnošanas gadījumu skaits ir ievērojami augstāks nekā valstī vidēji. No vairāk nekā 640 000 kriminālprocesu 2025. gadā zvērinātie lēmumu pieņēma tikai 643 lietās, jeb apmēram 0,1%. 2025. gada pirmajā pusē no 444 apsūdzētajiem zvērināto tiesās attaisnoti 144, jeb gandrīz katrs trešais, liecina Maskavas Valsts juridiskās universitātes profesora Sergeja Nasonova dati. Visā Krievijas tiesu sistēmā attaisnošanas rādītājs ir zemāks par 0,5%.

Zeļenins norādījis, ka pašreizējais modelis pārmērīgi balstīts anglosakšu tradīcijā un slikti saskan ar kontinentālo tiesību sistēmu, piedāvājot ciešāku tiesneša un zvērināto mijiedarbību pēc Eiropas tautas tiesnešu modeļa paraugu. Reformas atbalstītāji uzsver, ka 65-80% zvērināto pieņemto attaisnošanas spriedumu tiek atcelti apelācijā.

Kritiķi norāda, ka šādu atcelšanu pamatā bieži ir plaši interpretējami procesuāli pārkāpumi — no formālām kļūdām līdz piezīmēm, kas tiek vērtētas kā nepamatota ietekme uz zvērinātajiem. Juristu galvenie iebildumi saistīti ar tiesneša piekļuvi apspriedei, kas, viņuprāt, grauj zvērināto neatkarību. Avots, kuru citējis Current Time, norādījis, ka reforma faktiski legalizē praksi, kas jau neformāli pastāv tiesu sistēmā.

Zvērināto tiesas Krievijā pastāv no cara Aleksandra II reformām 1864. gadā, tās atceltas padomju laikā un atjaunotas 1990. gadu sākumā.