Koki var uzkrāt mazāk oglekļa nekā cerēts, liecina pētījums
Jauns pētījums atklāj, ka koki, iespējams, neuzsūc tik daudz oglekļa dioksīda, kā iepriekš domāts, jo fotosintēze ne vienmēr pārvēršas koksnes augšanā, īpaši karstos un sausos apstākļos.
Pētījumā, kas aptvēra 137 meža teritorijas ASV, ir apstrīdēts būtisks pieņēmums par koku spēju cīnīties ar klimata pārmaiņām. Pētnieki atklāja, ka koki pārtrauc koksnes augšanu vairākus mēnešus pirms fotosintēzes pārtraukšanas, kas nozīmē, ka ievērojama daļa uzsūktā oglekļa netiek ilgstoši uzglabāta. ASV austrumos aptuveni 36% no gada oglekļa uzņemšanas notika pēc koksnes augšanas beigām, bet Kalifornijā – aptuveni 26%. Atklājumi liecina, ka klimata modeļi, kas balstās uz fotosintēzes ātrumu, lai novērtētu oglekļa uzkrāšanu, var būt pārāk optimistiski.
Pētījuma vadošais autors Mukunds Palats Rao no Kolumbijas Universitātes Lamontas–Doertijas Zemes observatorijas norādīja, ka pētījums rāda, ka "lielāka fotosintēze ne vienmēr nozīmē lielāku koku augšanu nākotnē". Koksnes augšana ir ļoti jutīga pret sausumu un temperatūru, un globālajai sasilšanai palielinot karstuma viļņu un sausumu biežumu, augšanas periods kļūst īsāks.
Pētījums uzsver, cik svarīgi ir saprast, kā meži darbojas kā oglekļa piesaistītāji. Pašlaik darbības uz zemes, piemēram, koku stādīšana, veido lielāko daļu no globālajiem oglekļa piesaistes centieniem – aptuveni 2,2 miljardus tonnu CO2 gadā, savukārt mehāniskās metodes veido tikai 0,1%. Ja koki novirzīs vairāk oglekļa uz īslaicīgu izmantošanu, piemēram, lapām, nevis koksni, to ilgtermiņa uzglabāšanas spēja var samazināties.
Komanda tagad pēta, vai šī atsaiste novērojama arī citās koku sugās un reģionos. Viņu raksts brīdina, ka Zemes sistēmu modeļi "var pārvērtēt nākotnes mežu oglekļa piesaisti pieaugoša atmosfēras mitruma deficīta apstākļos".
