Ko investori patiesībā vēlas zināt par jaunuzņēmumu intelektuālo īpašumu
Eiropas jaunuzņēmumi otrajā ceturksnī piesaistīja 21,45 miljardus eiro, taču investori kļūst izvēlīgāki. Jautājot par intelektuālo īpašumu, viņus interesē nevis patentu skaits, bet tas, vai aizsardzība attiecas uz uzņēmuma grūti kopējamo daļu.

Eiropas jaunuzņēmumi šā gada otrajā ceturksnī piesaistīja 21,45 miljardus eiro (24 miljardus ASV dolāru) riska kapitāla, kas ir spēcīgākais ceturksnis pēdējos četros gados, liecina datu platformas Crunchbase dati. Tomēr 65 % šo līdzekļu aizplūda uz 42 uzņēmumiem, kuri piesaistīja finansējuma kārtas no 90 miljoniem eiro (100 miljoniem dolāru) un vairāk. Investori kļūst disciplinētāki: riska kapitāla fonds OMERS Ventures savu 2026. gada prognozi raksturo kā „atgriešanos pie disciplīnas”, uzsverot dziļāku izpēti par uzņēmumu pieaugumu, klientu noturēšanu, aizsargātību un noturību. Šajā kontekstā nozīmīgs kļūst jautājums par intelektuālo īpašumu (IP), ko raksta patentu pilnvarotais pārstāvis Dominiks Deiviss, uzņēmuma Lightbringer līdzdibinātājs.
Jautājums nav par patentu skaitu
Kad investors jautā par IP, ar to reti domā tikai patentu esamību. Svarīgāk ir, vai dibinātājs saprot, kuru uzņēmuma daļu ir patiesi grūti nokopēt, un vai esošā aizsardzība to aptver. Programmatūras izstrādes izmaksas strauji kritušās, un OMERS Ventures norāda, ka mākslīgā intelekta rīki padara programmatūru ātrāk izveidojamu, bet noturīgas priekšrocības tīrā programmatūrā kļūst grūtāk iegūt.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Patentu biroja (EPO) kopīgs pētījums rāda: jaunuzņēmumiem ar patentu pieteikumiem sākuma posmā bijusi 6,4 reizes lielāka iespēja vēlāk saņemt finansējumu. Autors uzsver, ka tas nenozīmē, ka patents pats par sevi padara uzņēmumu finansējamu, – pieteikums drīzāk liecina, ka uzņēmums ir atradis kaut ko pietiekami atšķirīgu, ko aizsargāt.
Patents, kas neatbilst biznesam, ir izmaksas
Bieži sastopama problēma ir patenti, kas pieteikti nepareizu iemeslu dēļ: pretenzijas formulētas pēc produkta izskata pieteikšanas dienā, nevis pēc tā darbības mehānisma. Spēcīgā atbildē tiek nosaukts konkrēts tehniskais mehānisms, paskaidrota pieteikuma ģeogrāfija un pierādīta skaidra īpašumtiesību piederība uzņēmumam, tostarp darbam, ko veikuši darbuzņēmēji un paši dibinātāji pirms uzņēmuma dibināšanas.
Autors atzīst, ka patents vien nav aizsargvalnis; nozīme ir arī patentētiem datiem, izplatīšanai un izpildes ātrumam.
Stratēģija jāveido pirms finansējuma piesaistes
Pēc EUIPO un EPO pētījuma, patentus bija pieteikuši tikai 10 % sēklas kārtas jaunuzņēmumu, 28 % agrīnās izaugsmes posmā un 44 % vēlīnā posmā. Steigā sagatavots pieteikums reti iztur pārbaudi, tāpēc autors iesaka jautājumus par jaunumu un aizsardzības atbilstību uzdot laikus.
