Kāpēc miegs, kustība un uzturs ir tik svarīgi smadzenēm: atbilde meklējama mitohondrijos
Neirozinātnieki norāda, ka gadsimtiem senā veselības padoma – gulēt, kustēties un ēst pareizi – pamatā ir viens un tas pats bioloģiskais mehānisms: mitohondriju spēja nodrošināt smadzenes ar enerģiju. Jaunākie pētījumi liecina, ka šī senā šūnu partnerība nosaka ne tikai fizisko veselību, bet arī domāšanu, garastāvokli un noturību pret stresu.
Ieteikums gulēt pietiekami, regulāri kustēties un ēst veselīgi ir viens no vecākajiem veselības padomiem, taču zinātnieki tagad sāk saprast, kāpēc tam ir tik liela nozīme tieši smadzeņu darbībai. Lai gan smadzenes veido aptuveni 2% no ķermeņa svara, tās mierā patērē apmēram piektdaļu no visas ķermeņa enerģijas – katra atmiņa, lēmums vai radoša doma prasa metabolisku resursu.
Sena partnerība šūnu iekšienē
Atbilde uz jautājumu, no kurienes rodas šī enerģija, meklējama vairāk nekā divus miljardus gadu senā evolūcijas notikumā, kad primitīva šūna uzņēma sevī baktēriju, kas netika sagremota, bet gan izveidoja ilgtermiņa sadarbību. Šīs baktērijas pēcteči – mitohondriji – šodien atrodami gandrīz visās ķermeņa šūnās, izņemot nobriedušos sarkanos asins ķermenīšus, un pārvērš uzturā esošo ķīmisko enerģiju molekulā ATP, kas darbina gandrīz visus bioloģiskos procesus.
Ilgu laiku mitohondriji tika uzskatīti par vienkāršām, pasīvām šūnas "enerģostacijām", taču jaunākie pētījumi liecina, ka tie aktīvi ietekmē intelekta rādītājus – aritmētikas prasmes, apstrādes ātrumu, darba atmiņu, veselīgu smadzeņu novecošanu un noturību pret stresu.
Kā tas skaidro veco padomu
Fiziskās aktivitātes ne tikai stiprina muskuļus, bet arī palielina hipokampu – smadzeņu apgabalu, kas atbild par mācīšanos un atmiņu, – kā arī padara mitohondrijus skaitliski lielākus un efektīvākus. Miega laikā smadzenes turpina aktīvi strādāt, nostiprinot atmiņas un labojot vai aizstājot nolietotās šūnu sastāvdaļas, tostarp mitohondrijus, sagatavojot smadzenes nākamajai dienai. Savukārt uzturs nodrošina izejvielas mitohondriju darbībai – minimāli apstrādāta pārtika sniedz kvalitatīvu "degvielu", savukārt pastāvīga pārslodze var šo procesu padarīt mazāk efektīvu.
Zinātnieki tagad saskata saistību starp mitohondriju darbību un ne tikai fizisko veselību, bet arī noturību pret stresu, garastāvokli un personības iezīmēm, liekot arvien vairāk apšaubīt tradicionālo prāta un ķermeņa nošķīrumu.
