Ashmolean muzejā Oksfordā atklāta strīdīga izstāde par Afrodītes un Veneras vēsturi mākslā

Oksfordas Ashmolean muzejā atklāta izstāde, kas pievēršas mīlestības dievietes Afrodītes un tās romiešu versijas Veneras vēsturei mākslā. Recenzents atzīmē, ka izstāde nav veltīta Venerai kā tādai, bet gan centusies parādīt, ka romiešu Venera ir grieķu Afrodītes pārmantojums, kura savukārt cēlusies no senākas, matriarhālas dievietes, kuru senatnē pielūguši Kiprā.

Izstādē apskatāmi vērtīgi mākslas darbi, tostarp no Karaliskās kolekcijas aizgūta antīkā marmora statuja "Tupus Venera", kas kādreiz piederējusi Kārlim I un pēc viņa nāves pārdota Kromvela republikas laikā. To iegādājies gleznotājs Pīters Lelijs, kuru statuja iedvesmojusi radīt savus kaili aktus; līdzīgi arī Rubenss, redzēdams šo pašu statuju, uzglezojis darbu "Venus Frigida".

Pirmajā zālē apskatāmi senās Grieķijas priekšmeti, tostarp sarkanfigurāla vāze ar skatu, kurā Afrodīte sacenšas skaistumā ar Hēru un Atēnu — notikumu, kas aizsāk Trojas karu. Tālāk izstāde ved apmeklētāju atpakaļ dziļā senatnē, pie Kipras pirmskristietības laika sieviešu dievības tēliem — abstraktiem elkiem un terakotas figūrām, kas saistītas ar dzemdībām un mātes lomu.

Centrālā daļā atrodas arī otrā gadsimta romiešu marmora kopija "Kapitolija Venera", kas atkārto zudušo Praksitela darbu "Knīdas Afrodīte" — pirmo zināmo kailo Afrodītes tēlu grieķu mākslā, kurš senatnē radījis lielu rezonansi.

Recenzents secina, ka izstādes koncepcija ir vērtīga, bet haotiski strukturēta — hronoloģija lauzta, un daudzas tēmas, piemēram, Botičelli ieguldījums Veneras tēla atdzimšanā renesansē, pieminētas tikai fragmentāri, lai gan tieši Botičelli gleznas tiek uzskatītas par spilgtāko Afrodītes/Veneras kulta atdzimšanas simbolu pēc gadsimtiem ilgas aizmirstības kristietības laikā.