Igaunijas uzņēmēji aicina valdību izvērtēt dīzeļdegvielas akcīzes saglabāšanu
Latvijai no 1. oktobra līdz gada beigām samazinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, Igaunijas transporta un degvielas nozares organizācijas mudina valdību apsvērt līdzīgu soli, brīdinot par iespējamu pārvadātāju aizplūšanu uz kaimiņvalsti. Finanšu ministrija šādu risku uzskata par maz ticamu.
Igaunijas transporta, loģistikas un degvielas sektora organizācijas aicinājušas valdību uz laiku samazināt nodokļu slogu degvielai, galvenokārt pazeminot dīzeļdegvielas akcīzi līdz Eiropas Savienībā pieļaujamajam minimumam. Aicinājuma iemesls ir Latvijas lēmums no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt likmi līdz 330 eiro par 1000 litriem, kamēr Igaunijā tā šobrīd ir 428 eiro — starpība sasniedz gandrīz 9,8 centus litrā, neskaitot apgrozījuma nodokli.
Igaunijas Transporta degvielas savienības vadītāja Krista-Marija Alasa nepiekrīt finanšu ministra Jirgena Liga paustajiem argumentiem. Ministrs šonedēļ intervijā ERR norādījis, ka dīzeļdegvielas akcīzes likme jau ir samērā tuvu ES noteiktajam minimumam un veido nozīmīgu valsts budžeta ienākumu avotu. Pēc viņa vērtējuma, akcīzes samazinājums degvielas mazumtirdzniecības cenu pazeminātu tikai aptuveni par pieciem centiem, kas patērētājiem būtu grūti pamanāms, savukārt budžetam tie nozīmētu desmitiem miljonu eiro zaudējumu deficīta apstākļos.
Ministrs arī skeptiski vērtē argumentu par iespējamu degvielas uzpildes staciju un nodokļu ieņēmumu pārvirzīšanos uz Latviju, jo tur degviela pat pēc akcīzes samazinājuma joprojām esot dārgāka nekā Igaunijā. Viņš arī apšauba, ka nodokļu atvieglojums pilnībā atspoguļotos degvielas galīgajā cenā patērētājiem.
Nodokļi veido lielāko cenas daļu
Alasa uzsver, ka nodokļi šobrīd veido lielāko daļu no degvielas gala cenas, un, kaut arī viņa kā apvienības vadītāja nevar solīt konkrētu cenu kritumu, tirgus dalībnieki apstiprinājuši — nodokļu sloga samazinājums novestu pie zemākas degvielas cenas.
Pēc Alasas teiktā, jautājums nav tikai par dažiem centiem litrā. Valdībai jāizvērtē arī pašreizējās likmes saglabāšanas sekas — pie būtiskas cenu starpības pārvadātāji sāk uzpildīties ārzemēs, īpaši aktuāli tas ir starptautisko pārvadājumu uzņēmumiem, kas degvielu iepērk lielos apjomos. Kā piemēru viņa min pārvadātājus, kuri strādā Zviedrijas virzienā un jau tagad uzpildās Zviedrijā, tādējādi visi ar dīzeļdegvielu saistītie nodokļu ieņēmumi paliek ārpus Igaunijas.
Savienībai pagaidām nav skaitlisku aprēķinu par problēmas mērogu, taču Alasa aicina valdību un Finanšu ministriju salīdzināt iespējamos budžeta zaudējumus no akcīzes samazinājuma ar zaudējumiem, ko rada uzpildes apjomu samazināšanās pašā Igaunijā.
Alasa norāda, ka ES noteiktā minimālā akcīzes likme nav absolūta robeža — izņēmuma gadījumos valsts var lūgt tās tālāku samazinājumu, kā to jau saņēmusi Zviedrija, savukārt vairākas citas valstis uz laiku jau samazinājušas akcīzi vai PVN degvielai.
