Igaunijas vienīgais artišoku audzētājs prognozē cerīgu nākotni šai kultūrai
Igaunijas vienīgā artišoku saimniecība Artifarm pēc astoņu gadu izmēģinājumiem šovasar piedzīvojusi izcilu ražu. Saimniecības īpašnieks cer, ka Vidusjūras reģiona kultūra sāks nest arī peļņu.
Igaunijā vienīgā saimniecība, kas mērķtiecīgi audzē artišokus, šovasar piedzīvojusi īpaši labvēlīgus laikapstākļus šai kultūrai, kas nu plaukst pēc vairāku gadu ilgiem izmēģinājumiem ar dažādām šķirnēm un audzēšanas metodēm.
Saimniecības Artifarm īpašnieks Andreass Kīks stāsta, ka ideja audzēt artišokus Igaunijā radusies pēc tam, kad viņš tos nogaršojis kādā braucienā uz Itāliju. Pirmie mēģinājumi lielākoties bijuši neveiksmīgi, taču gadiem ilga izmēģināšana un kļūdas galu galā novedušas pie panākumiem vietējā klimatā.
Astoņu gadu eksperimenti
Pēc Kīka teiktā, eksperimenti sākušies pirms astoņiem gadiem, un pakāpeniski, atrodot piemērotas šķirnes un audzēšanas metodes, izdevies panākt, ka artišoki šeit aug ļoti labi. Artišoki labi jūtas mitrumā un mērenā temperatūrā, un šī vasara Igaunijā bijusi šai kultūrai īpaši labvēlīga.
Kīks pauž cerību, ka Vidusjūras reģiona kultūra sākšot nest arī ienākumus. Viņaprāt, būtu lieliski, ja izdotos segt audzēšanas izmaksas, un nākamais gads solot būt vēl labāks.
Izmanto visu augu
Lai gan ēdamā, maigā artišoka sirds veido tikai aptuveni 30–40 procentus no auga, Kīka saimniecība Lēnesmā apgabalā izmanto arī pārējās auga daļas. No ārējām lapām saimniecībā nesen pagatavoti makaroni, taču tās var izmantot arī, lai pagatavotu alkoholisku dzērienu vai tēju, savukārt kātus var marinēt tāpat kā gurķus.
Lielākā daļa Kīka klientu pašlaik ir restorāni un mazas ēdnīcas, taču artišokus no viņa pērk arī privātpersonas savām vajadzībām. Pēc viņa teiktā, tie, kas artišokus pasūta, parasti precīzi zina, ko vēlas, un daudzi no viņiem ir pastāvīgi klienti.
