Austrālijas tiesa noraida mēģinājumu sākt kriminālvajāšanu pret karali Čārlzu III genocīda lietā
Austrālijas Apelācijas tiesa noraidījusi pamatiedzīvotāju aktīvista Robija Torpa mēģinājumu ierosināt privātu kriminālvajāšanu pret karali Čārlzu III saistībā ar apgalvoto pamatiedzīvotāju genocīdu. Aktīvists solījis vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā, taču eksperti norāda, ka monarham ir plaša imunitāte un ceļš uz Hāgu praktiski slēgts.
Trīs tiesnešu sastāvā strādājoša Austrālijas Apelācijas tiesa noraidījusi 68 gadus vecā Krautatungalung tautas vecākā Robija Torpa mēģinājumu sākt privātu kriminālvajāšanu pret karali Čārlzu III. Tas ir jau trešais Torpa zaudējums tiesā kopš 2023. gada, kad viņš pirmo reizi vērsās Melburnas miertiesā.
Torpa prasībā apgalvots, ka karalis kā Austrālijas valsts galva kopā ar valdību un valsts institūcijām uztur sistēmu, kas ilgstoši nostāda pamatiedzīvotājus nelabvēlīgākā situācijā — viņiem ir īsāks dzīves ilgums, sliktāki veselības rādītāji, kā arī biežāka nonākšana ieslodzījumā vai bezdarbā. Pamatiedzīvotāji veido aptuveni 4% Austrālijas iedzīvotāju. Pēc Torpa domām, tas liecina par turpinātu genocīdu.
Vēl viena iespēja un draudi vērsties Hāgā
Ar pirmdienas lēmumu Torpam paliek pēdējā iespēja valsts līmenī — lūgt atļauju pārsūdzēt spriedumu Austrālijas Augstākajā tiesā, kas šādus pieteikumus pieņem izskatīšanai vien aptuveni 10% gadījumu. Torps paziņojis, ka necer Austrālijā saņemt taisnīgu tiesu, un pēc visu vietējo iespēju izsmelšanas plāno vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā Nīderlandē.
Monarham plaša juridiskā imunitāte
Sidnejas Universitātes konstitucionālo tiesību eksperte Anne Tvomija skaidro, ka Lielbritānijas monarham ir imunitāte pret krimināltiesisku un civiltiesisku atbildību, kas plašāka nekā ASV prezidentam, jo attiecas arī uz personīgām darbībām ārpus oficiālajām pilnvarām. Šī imunitāte, visticamāk, pārmantota arī Austrālijā, taču Tvomija norāda, ka tā Austrālijas tiesā vēl nekad nav pārbaudīta.
Lai gan Starptautiskā Krimināltiesa neatzīst valsts galvas imunitāti un tai ir jurisdikcija genocīda lietās, privātpersona nevar pati ierosināt tur lietu tāpat kā zemākas instances tiesā. Lietu tai varētu nodot ANO Drošības padome, taču Austrālijas Nacionālās universitātes eksperts Dons Rotvels norāda, ka Lielbritānija šādu soli pret Čārlzu, visticamāk, bloķētu ar veto.
