Vācijas dienesti baidās no datu noplūdes uz Krieviju pēc ultraspārnu uzvarām vēlēšanās
Pēc ultraspārnu partiju panākumiem vairāku Vācijas federālo zemju vēlēšanās amatpersonas apspriež, vai drošības dienesti spēs pasargāt slepenu informāciju no nokļūšanas Krievijas vai noziedzīgu grupējumu rokās. Bažas rada iespēja, ka šos dienestus vadīs krietni labējie vai kreisie ministri.
Ultraspārnu partiju uzvaras vēlēšanās vairākās Vācijas federālajās zemēs ir izraisījušas plašāku diskusiju amatpersonu vidū par to, vai drošības iestādes spēs kontrolēt piekļuvi slepenai informācijai, kas varētu nonākt Krievijas vai noziedzīgu grupējumu rīcībā. Par to ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz avotiem Vācijas valdībā, vēsta izdevums "Eiropeiska pravda".
Konkurējošo partiju politiķi un bijušie drošības dienestu darbinieki pauduši bažas, ka gadījumā, ja iekšējās izlūkošanas dienesti nonāktu krietni labējo vai kreiso spēku ministru pakļautībā, konfidenciāla informācija varētu noplūst uz Maskavu vai — Berlīnes gadījumā — nonākt pie grupējumiem, kurus izmeklē aizdomās par saiknēm ar organizēto noziedzību kurdu, libāniešu un palestīniešu kopienās Vācijas galvaspilsētā.
Atšķirīgi riski dažādās zemēs
Kristīgi sociālās savienības frakcijas vadītājs Aleksandrs Hofmanis parlamentā norādījis, ka Berlīnē problēma varētu skart ar organizēto noziedzību saistītu informāciju, savukārt Saksijā-Anhaltē — ar Krieviju saistītus jautājumus.
Bažas skaidrojamas ar Vācijas federālo iekārtu — katrai zemei ir sava iekšējās izlūkošanas struktūra, ko kontrolē vietējā vara, taču šīs struktūras apmainās ar informāciju savstarpēji un sadarbojas ar Federālo konstitūcijas aizsardzības pārvaldi.
Partija "Alternatīva Vācijai" noraidījusi apgalvojumus, ka tā faktiski būtu Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotā, apgalvojot, ka tā vēlas vien novērst karu un iebilst pret Vācijas militāro atbalstu Ukrainai.
Vēlēšanu rezultāti
- septembrī Berlīnes federālās zemes parlamenta vēlēšanās pirmo vietu ieguva partija "Kreisie". Tajā pašā dienā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā vislielāko atbalstu guva "Alternatīva Vācijai", un krietni labējie uzvarēja arī Saksijas-Anhaltes vēlēšanās.
