Analīze: kāpēc Eiropai jāpārdomā sava drošība vājo lielvalstu laikmetā
ASV un Izraēlas lēmums uzsākt karadarbību pret Irānu kļuvis par pagrieziena punktu globālajā varas sadalījumā, vājinot gan ASV, gan Ķīnu. Analītiķi brīdina, ka Eiropas pašreizējais drošības modelis nav gatavs šādai jaunai realitātei.
/nginx/o/2026/09/24/17936108t1h31c7.jpg)
Lēmums, ko kopīgi pieņēma ASV un Izraēla, sākot militāru konfliktu ar Irānu, tiek vērtēts kā notikums ar plašāku ietekmi nekā tikai reģionāla konflikta eskalācija. Pēc analītiķu domām, šis solis iezīmējis būtisku pagriezienu globālajā spēku samērā — process, kura rezultātā vājinās abas līdzšinējās lielvaras, gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Ķīna.
Kāpēc tas skar Eiropu
Lai gan varētu šķist, ka lielvaru vājināšanās paver iespējas citiem starptautiskās politikas dalībniekiem, tostarp Eiropai, analītiķi uzsver, ka priecāties par šo attīstību nebūtu pareizi. Iemesls ir vienkāršs — pasaule, kurā tradicionālās lielvaras zaudē ietekmi un stabilitāti, kļūst nevis drošāka, bet gan bīstamāka. Vājas vai nenoteiktas lielvaras nozīmē mazāk paredzamu starptautisko kārtību, kurā ir grūtāk paļauties uz iepriekšējām drošības garantijām un līdzsvara mehānismiem.
Eiropas neatbilstošais modelis
Centrālais brīdinājums attiecas uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pašreizējo pieeju drošībai. Pēc analītiķu vērtējuma, modelis, uz kura Eiropa līdz šim balstījusi savu aizsardzību un ārpolitiku, nav piemērots jaunajiem apstākļiem — pasaulei, kurā dominē nevis spēcīgas un stabilas, bet vājas valstis. Šāda situācija prasa no Eiropas jaunu pieeju savas drošības nodrošināšanai, jo līdzšinējie pieņēmumi par globālo kārtību un lielvaru lomu vairs nav uzskatāmi par pašsaprotamiem.
Notikumi ap Irānu tādējādi tiek uzskatīti par signālu, ka starptautiskā sistēma pārdzīvo dziļākas pārmaiņas, un Eiropai jāpielāgo sava stratēģija šai jaunajai, mazāk stabilajai realitātei.
