Āfrikas valstis piesardzīgi risina Hormuza šauruma diplomātiju
Gandrīz sešus mēnešus ilgusī kuģošanas bloķēšana Hormuza šaurumā ir smagi skārusi vairākas Āfrikas valstis, taču kontinenta valdības krīzes risināšanā izvēlas piesardzīgu, klusinātu diplomātiju.
Kopš februāra beigās notikušajiem ASV un Izraēlas triecieniem Irānai kuģošana caur Hormuza šaurumu ir samazinājusies līdz minimumam. Kravas kuģi laiku pa laikam ir tikuši apšaudīti no Irānas puses, savukārt citos gadījumos pietiek ar draudiem no Teherānas vai Vašingtonas, lai apturētu kuģu satiksmi. Vairākas sarunu kārtas, kopīgs saprašanās memorands un diskusijas par jūras misijas izveidi līdz šim situāciju nav stabilizējušas. Vai to izdosies panākt ar nesen noslēgto Irānas un Omānas vienošanos par kuģošanas ceļa izveidi, vēl nav zināms.
Karš ir izraisījis fosilā kurināmā cenu kāpumu visā pasaulē, kas savukārt sekmē inflāciju. Dažas Āfrikas valstis, neraugoties uz salīdzinošu tuvumu Persijas līča reģionam, ir saskārušās ar nopietnu degvielas deficītu un garām rindām pie degvielas uzpildes stacijām. Tā kā liela daļa mēslojuma tiek iegādāta tieši no Persijas līča reģiona, apdraudēta ir arī šā gada raža.
Piesardzīga pieeja
Starptautiskās krīžu grupas eksperte Līsla Lo-Vodrāna norāda, ka Āfrikas valstu ilgtermiņa plāni joprojām balstās uz pieņēmumu, ka krīze Tuvajos Austrumos varētu turpināties vēl kādu laiku. Lai gan ASV un Irāna jūnijā parakstīja saprašanās memorandu, neesot vērojama nekāda optimisma vai ekonomiskās plānošanas pārskatīšana — visi vienkārši gaidot, kā situācija attīstīsies.
Āfrikas valstis ANO Drošības padomē — Kongo Demokrātiskā Republika, Somālija un Libērija — martā atbalstīja rezolūciju, kas nosodīja Irānas uzbrukumus Persijas līča valstīm, tomēr izvairās vainot ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš kopā ar Izraēlas premjeru Benjamiņu Netanjahu uzsāka karu. Politiskā riska analītiķis Dismass Mokua norāda, ka pasaules līderi kopumā baidās kritizēt Trampu, jo bīstas iespējamajām sekām.
Sekas un iespējas
Āfrikas Savienība, kurā ir 55 dalībvalstis, saglabā piesardzību pēc negatīvās pieredzes 2022. gadā, kad tās bijušais priekšsēdētājs kritizēja Krieviju un tika par to apklusināts. Valstīm nākas ne tikai runāt, bet arī rīkoties — Kenija, piemēram, esot veiksmīgi pielāgojusi piegādes ķēdes, savukārt Etiopijā degvielas trūkuma dēļ nācās ierobežot piegādes privātpersonām, prioritāti piešķirot drošības dienestiem un lauksaimniecībai.
Dažām valstīm krīze pavērusi iespējas — Nigērijas jaunā Dangote naftas pārstrādes rūpnīca aprīlī kļuva par lielāko aviācijas degvielas eksportētāju pasaulē un piedāvā sevi kā partneri citām Āfrikas valstīm. Analītiķi uzskata, ka krīze ir vēl viens arguments par labu Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas īstenošanai, mazinot atkarību no ārējām piegādēm.
