Zinātnieki strīdas: vai gļotsēnes var uzskatīt par intelektuālām?
Zinātnieku aprindās turpinās asa diskusija par to, vai vienkārši organismi, piemēram, gļotsēnes, var tikt saukti par "intelektuāliem", un šis jautājums var mainīt mūsu izpratni par dabu un cilvēka vietu tajā.
Jauns "The Guardian" raidieraksta epizode pievēršas strīdam zinātnes pasaulē par to, kā definēt intelektu un vai šis jēdziens attiecas arī uz organismiem, kuriem nav smadzeņu vai nervu sistēmas. Diskusijas centrā ir gļotsēnes — vienšūnas organismi, kas tradicionāli tiek uzskatīti par vieniem no vienkāršākajiem dzīvības veidiem.
Daļa zinātnieku apgalvo, ka šādu organismu spēja pielāgoties, pieņemt "lēmumus" un risināt problēmas liecina par kaut kādu intelekta formu, lai arī tā nav saistīta ar smadzenēm cilvēka izpratnē. Citi pētnieki šādu pieeju uztver kā bīstamu — epizodes virsrakstā kāds no iesaistītajiem to raksturo vārdiem "tas ir bīstami", norādot, ka pārāk plašas intelekta definīcijas var sagrozīt zinātnisko diskursu.
Raidieraksta veidotāji uzsver, ka šī strīda iznākumam varētu būt tālejošas sekas — tas var mainīt ne tikai bioloģijas un neirozinātnes izpratni, bet arī plašāku filozofisko jēdzienu par to, kas ir prāts un kur novietojams cilvēks dzīvo organismu klāstā.
Epizodes autors ir žurnālists Samants Subramanians, bet tekstu lasa Mihails Sens. Materiāls publicēts "The Guardian" sadaļā "Science" 2026. gada 5. oktobrī.
Diskusija par gļotsēņu un līdzīgu organismu "intelektu" nav jauna, taču tā aktualizējas straujāk augošās interesēs par alternatīvām inteliģences formām dabā un to, kā tās varētu ietekmēt mūsu izpratni par apziņu plašākā nozīmē.
