Zinātnieki meklē 194 gadus vecā bruņurupuča Džonatana ilgmūžības noslēpumu gēnos
Pētnieki salīdzināja bruņurupuča Džonatana DNS ar citu bruņurupuču gēniem un atrada unikālas ģenētiskās un epiģenētiskās īpašības, kas varētu izskaidrot viņa 194 gadu mūžu. Rezultāti varētu palīdzēt izprast arī cilvēku novecošanu.
Zinātnieki, pētot bruņurupuča Džonatana DNS, iespējams, tuvojas atbildei, kāpēc viņš dzīvo tik ilgi. Džonatans, kuram ir 194 gadi, ir vecākais dzīvais sauszemes dzīvnieks pasaulē. Pētījums varētu sniegt vērtīgu informāciju par ilgmūžības mehānismiem, tostarp par to, kā palēnināt novecošanu cilvēkiem. Par to ziņo portāls Live Science.
Ko salīdzināja pētnieki
Pētnieki salīdzināja Džonatana DNS paraugus ar citu bruņurupuču gēniem un atrada vairākas unikālas ģenētiskas un epiģenētiskas īpašības. Epiģenētiskie marķieri ir ķīmiskas pazīmes uz DNS molekulām. Tie palīdz regulēt, kuri gēni tiek aktivizēti un cik izteikti.
Analīze rāda, ka Džonatana gēni, kas saistīti ar mitohondriju darbību, epiģenētiski ir ļoti labā stāvoklī. Tas liecina, ka tiem varētu būt bijusi būtiska loma viņa ilgajā mūžā.
Gēnu varianti, kas saistīti ar novecošanu
Pētnieku grupa konstatēja arī 287 unikālus gēnu variantus, kas tiek saistīti ar novecošanas procesiem. Starp tiem ir gēni, kas piedalās bojātās DNS labošanā. Citi nodrošina telomēru darbību. Telomēras ir aizsargvāciņi hromosomu galos.
Darba autori uzskata, ka bruņurupucim var būt reti gēnu varianti, kas palēnina telomēru nodilšanu. Tādā gadījumā viņš labāk pasargāts no novecošanas simptomiem.
Ja šis pieņēmums apstiprināsies, zinātne iegūs noderīgu informāciju par ilgmūžību. Tā varētu palīdzēt arī pagarināt cilvēku dzīves ilgumu.
