Miega speciālisti: regulāra gulētiešana pēc pusnakts var izjaukt organisma ritmu
Eksperti brīdina, ka sistemātiska aizmigšana pēc pusnakts var traucēt organisma bioloģisko pulksteni un pasliktināt miega kvalitāti. Vienlaikus universāla gulētiešanas laika nav, jo cilvēkiem ir atšķirīgs hronotips.
Miega kvalitāte ir atkarīga ne tikai no gulēšanas ilguma, bet arī no tā, kurā laikā cilvēks aizmieg un pamostas. Miega speciālisti skaidro, ka šie laiki ir cieši saistīti ar organisma iekšējo bioloģisko pulksteni. Viņuprāt, regulāra došanās gulēt pēc pusnakts ir slikts ieradums, lai gan visiem piemērota gulētiešanas laika nav.
Kā darbojas iekšējais pulkstenis
Cilvēka ķermenis seko 24 stundu iekšējam ritmam. Tas regulē ne tikai miegainību un modrību, bet arī hormonu ražošanu, vielmaiņu, imūnsistēmas darbību un šūnu atjaunošanos. Galvenie šī ritma orientieri ir gaisma un tumsa, tāpēc ilga nomoda stāvēšana naktī, it īpaši mākslīgā apgaismojumā un ekrānu gaismā, ritmu izjauc.
Divi hormoni miega regulācijā
Miega ciklu galvenokārt vada melatonīns un kortizols. Melatonīns, ko dēvē par miega hormonu, sāk veidoties krēslā, savu maksimumu sasniedz nakts pirmajā pusē un palīdz sagatavoties miegam. Kortizols, kas saistīts ar nomodu un stresu, sāk pieaugt agrās rīta stundās, gatavojot organismu jaunai dienai.
Ja cilvēks gulēt dodas vēlāk par pusnakti, aizmigšana var sakrist ar brīdi, kad melatonīna līmenis jau samazinās, bet kortizola pieaugums ir tikai pēc dažām stundām. Tādā gadījumā miegs kļūst virspusējs un saraustīts.
Pusnakts nav strikta robeža
Eksperti uzsver, ka no zinātniskā viedokļa pusnakts nav bīstams slieksnis, jo cilvēku hronotips atšķiras. Problēmas galvenokārt rodas tad, ja miega grafiks neatbilst cilvēka paša iekšējam ritmam vai ja pēc vēlas gulētiešanas jāceļas agri.
