Zelenskis ES samitā Briselē apšaubīja vairākus ASV lēmumus par Ukrainu
Eiropadomes samitā Briselē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apšaubīja ASV administrācijas lēmumus, norādot, ka tie dod priekšrocības Krievijai. Eiropas līderi apsprieda arī Ukrainas finansēšanu, bet vienošanās vēl nav panākta.
Briselē piektdien norisinājās divu dienu Eiropadomes samits, kurā ES dalībvalstu valdību vadītāji apsprieda Ukrainu, pieaugošās domstarpības starp Eiropu un Donalda Trampa vadīto ASV administrāciju, kā arī Eiropas iekšējās problēmas, tostarp enerģētikā. Galvenais notikums bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzstāšanās, kurā viņš apšaubīja vairākus Vašingtonas lēmumus un faktiski pārmeta ASV administrācijai, ka tās rīcība dod labumu Krievijai un mazina Ukrainas drošību.
Zelenskis teica, ka Ukraina nevar piekrist darījumiem par dīzeļdegvielas piegādēm un citām līdzīgām vienošanām, jo tām sekotu arī gāzes darījumi. Viņš žēlojās arī par satelītsistēmas darbības ātruma ierobežošanas palēnināšanu, kas palīdz aizsargāt Ukrainu. „Mēs neizmantojam Starlink uzbrukumiem vai atbildes triecieniem Krievijas teritorijā. Tieši tāpēc vērsāmies pie SpaceX un Baltā nama ar lūgumu dot mums šādu iespēju. Starlink izmantojam, lai pārtvertu reaktīvos Shahed dronus, kas iebrūk mūsu gaisa telpā un apšauda civiliedzīvotājus,” sacīja Zelenskis.
Sankcijas un atbalsts
Eiropas līderi neplāno atcelt sankcijas. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropa palīdzēs Ukrainai pārciest smago ziemas periodu. Ungārija un Ukraina vienojās atjaunot politiskās un ekonomiskās attiecības. Fon der Leiena norādīja, ka ES atbalstīja Trampa ierosināto enerģētikas pamieru, taču Krievija to nav ievērojusi ne minūti, bet, tieši pretēji, pastiprinājusi uzbrukumus, tāpēc spiediens uz to jāpalielina.
Nauda un domstarpības
Eiropas vienotību pārbauda augstās enerģijas cenas un strīdi par ES nākamo budžetu. Beļģija, lai arī paudusi atbalstu Ukrainai, nav gatava izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus: Brisele baidās, ka bez drošām garantijām tas radītu saistības un riskus pašai Beļģijai.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals pastāstīja, ka sarunas pie apaļā galda bija emocionālas un garas, valstu pozīcijas atšķiras. Ukrainai nākamgad nepieciešami 70 miljardi eiro, no tiem 40 miljardi – aizsardzībai. Apsvērta arī iespēja aizņemties, taču pagaidām par neko galīgi nav vienojušies. Jautājumam atgriezīsies novembrī vai decembrī, bet skaidrs, ka nauda jāatrod.
