Vītols: ar nelieliem ietaupījumiem budžetam nepietiks, vajadzīgas strukturālas pārmaiņas

Latvijai palielinot aizsardzības izdevumus, kļūst grūtāk saglabāt līdzsvaru starp valsts drošību un finansējumu citām jomām. To TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidroja ekonomists, finanšu ministra padomnieks un 15. Saeimā ievēlētais “Apvienotā saraksta” deputāts Guntars Vītols. Viņš uzsvēra, ka ar nelieliem budžeta ietaupījumiem vien nepietiks un valstij jāpieņem daudz būtiskāki lēmumi.

Simboliski soļi un dziļākas problēmas

Vītols norādīja, ka atsevišķu nelielu tēriņu samazināšana valsts budžetu būtiski neietekmē. Tomēr šādiem lēmumiem ir simboliska nozīme: tie rāda, ka politiķi ir gatavi pievērsties jautājumiem, kas sabiedrībā izraisa neapmierinātību. Viņaprāt, konkrētas lietas, kas kopējo izdevumu kontekstā var šķist maznozīmīgas, rada iespaidu par nepamatotu naudas tērēšanu un mazina uzticēšanos valsts pārvaldei.

Viņš vienlaikus uzsvēra, ka ar simboliskiem soļiem nepietiek. Nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas skartu plašāku valsts izdevumu sistēmu. Šādi lēmumi esot politiski sarežģītākie, jo tajos nevarot meklēt visiem patīkamus risinājumus.

Aizsardzības izdevumu apjoms

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir strauji pieaugušais aizsardzības finansējums. Pēc Vītola teiktā, agrāk aizsardzībai atvēlēja aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šis īpatsvars ir būtiski palielināts. Viņa minētie papildu 3% no IKP atbilst aptuveni pusotram miljardam eiro. Ekonomists šo summu salīdzināja ar ministriju budžetiem: tā līdzinās divu Kultūras ministriju un vienas Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam un ir nedaudz mazāka par Veselības ministrijas budžetu.

Vītola ieskatā problēma ir tā, ka daudzās valsts pārvaldes jomās izdevumi ilgstoši galvenokārt tiek palielināti, nevis pārskatīti vai samazināti. Ja finansējumu papildina katru gadu, bet iepriekšējos tēriņus neizvērtē, izmaksas inflācijas ietekmē turpina augt. Tāpēc, nepieciešamībai strauji palielināt aizsardzības naudu, grūti atrast resursus, nepalielinot budžeta deficītu.

Izaicinājums arī citām valstīm

Ekonomists norādīja, ka tā nav tikai Latvijas problēma: līdzīgi izaicinājumi ir arī citām Eiropas Savienības valstīm, tostarp Vācijai. Aizsardzības finansēšana rada papildu spiedienu uz budžetiem, jo vienlaikus jānodrošina arī izglītība, veselības aprūpe un kultūra.

Vītols atgādināja, ka Latvijā pieņemta pieeja, kas aizsardzībai paredz novirzīt līdz 5% no IKP, un šis finansējums tiek saprasts plašāk nekā tikai šauri militārie izdevumi. Līdzīga pieeja esot arī pārējās Baltijas valstīs.