Viktorijas štats plāno ieslodzītos sūtīt ceļu remontā, lai tiktu galā ar bedrēm
Austrālijas Viktorijas štata premjers Bens Kerols paziņoja, ka pārvēlēšanas gadījumā leiboristi izveidos izmēģinājuma programmu, kurā uzraudzīti, zema riska ieslodzītie palīdzēs kopt ceļmalas. Plāns papildina jau iepriekš izsludināto papildu finansējumu bedru labošanai.
Viktorijas štata premjers Bens Kerols pirmdien paziņoja par plānu, kas paredz zema drošības riska ieslodzīto iesaisti ceļu uzturēšanas darbos, ja Leiboristu partija novembra vēlēšanās paliktu pie varas. Ideja izskan pēc svētdien izziņotā lēmuma par ceļu uzturēšanas budžeta palielinājumu par 352 miljoniem dolāru, lai līdz janvāra beigām salabotu 500 000 bedru.
Šis finansējums nāk klāt jau maijā piešķirtajam vairāk nekā miljardam dolāru ceļu uzturēšanai, un daļēji to sedz, atliekot dažus dzelzceļa pārbrauktuvju likvidēšanas projektus Melburnas dienvidaustrumos – divus Highetā un vienu Mentonē.
Ieslodzīto loma
Ja leiboristi uzvarēs vēlēšanās, valdība kopā ar Corrections Victoria izstrādās izmēģinājuma programmu, kurā uzraudzīti ieslodzītie ar zemu drošības riska pakāpi veiktu tādus pamatdarbus kā zāles pļaušanu, nezāļu apkarošanu, grafiti tīrīšanu un atkritumu savākšanu. Tas ļautu kvalificētākām brigādēm koncentrēties uz pašu bedru labošanu. Valdība uzsvēra, ka ieslodzīto darbs neaizstās apmaksātas darba vietas, bet papildinās darbaspēku vietās, kur trūkst prasmju vai kapacitātes.
Kerols norādīja, ka ieslodzītie vēlas darīt kaut ko noderīgu visam štatam un ka šāds darbs jau iepriekš izmantots grafiti tīrīšanā un nezāļu kontrolē.
Kritika
Austrālijas Juristu alianses pārstāvis Gregs Barns plānu nosauca par cinisku īstermiņa risinājumu politiskai problēmai, norādot – ja ieslodzītajiem nemaksā adekvātu atalgojumu, tas ir vienkārši lēts darbaspēks politiskiem mērķiem. Pēc Corrections Victoria datiem, ieslodzītie par darbu saņem no 7,15 līdz 9,80 dolāriem dienā, kas ir ievērojami zem minimālās algas, turklāt 20% no nopelnītā valdība ietur kā uzkrājumu, kas pieejams tikai pēc atbrīvošanas. Barns uzsvēra, ka ieslodzītajiem pēc atbrīvošanas nepieciešams finansiāls atbalsts recidīva riska mazināšanai un ka darbam būtu jāsaista ar turpmākas nodarbinātības iespējām.
Kerols arī apsolīja ceļu uzturēšanu vairāk veikt pašu spēkiem, mazāk paļaujoties uz privātiem darbuzņēmējiem, un izveidot mājaslapu, kur iedzīvotāji varēs pieteikt bedres un sekot to labošanas gaitai. Ceļu stāvoklis kļuvis par nozīmīgu tēmu pirms novembra vēlēšanām, īpaši reģionos. Iepriekš opozīcija solīja 5 miljardus dolāru ceļu remontam un miljona bedru salabošanai.
