Vairākās Eiropas valstīs draud ūdens krīze
Saldūdens resursi vairākās Eiropas valstīs, īpaši Kiprā un Maltā, tiek izmantoti līdz kritiskai robežai. Klimata pārmaiņas un novecojusi infrastruktūra saasina problēmu.
Kamēr Eiropa piedzīvo karstas vasaras, programma "Europe in Motion" analizē ūdens trūkumu kontinentā. Lai gan ES kopumā tiek izmantoti tikai 5,8% saldūdens krājumu, atšķirības starp valstīm ir būtiskas.
Kipra faktiski dzīvo pastāvīgā ārkārtas situācijā. Pēc Eurostat un Eiropas Vides aģentūras (EEA) datiem, valstī jau tiek izmantoti 72% saldūdens, bet vasarā šis rādītājs sasniedz 92%. Salīdzinājumam, paaugstināta riska zona ir jau pie 20% izmantošanas. Valdība ievieš atsālīšanas iekārtas, lai nodrošinātu ūdeni iedzīvotājiem un tūristiem, un Kipras priekšsēdētājs ES Padomē cīņu ar krīzi padarījis par prioritāti.
Malta seko ar 33% ikgadēju patēriņu, kas vasarā pieaug līdz 67%. Arī Grieķijā vasaras rādītājs sasniedz 37%, Rumānijā 34%, Portugālē 31%, Itālijā 27% un Spānijā 26,5% — visas šīs valstis atrodas riska zonā.
EEA prognozē, ka klimata pārmaiņas līdz 2030. gadam pastiprinās ūdens trūkuma biežumu un intensitāti. Ziņojumā "Pārkarstoši un nepietiekami sagatavotie" norādīts, ka aptuveni katrs desmitais ES iedzīvotājs (Kiprā 36,5%, Grieķijā 31,5%) saskaras ar grūtībām iegūt pietiekamu tīra ūdens daudzumu.
Interesanti, ka vairākās valstīs ar sliktu piekļuvi ūdenim, piemēram, Bulgārijā, Ungārijā, Horvātijā un Īrijā, nav īpaši augsts ūdens resursu izmantošanas līmenis. Tas liecina, ka problēma bieži ir novecojušā infrastruktūrā un ūdensapgādes sistēmu nepilnībās, nevis pašā ūdens trūkumā. Francijā, Portugālē un Spānijā, neskatoties uz lielo slodzi, iedzīvotāju daļa, kam ir problēmas ar ūdeni, ir zem ES vidējā 9% līmeņa.
