Vācija no 1. jūlija maina sociālo pabalstu noteikumus; izmaiņas skar arī Ukrainas bēgļus

Vācija no šā gada 1. jūlija ieviesusi būtiskas izmaiņas sociālo pabalstu sistēmā, kas skar gan vietējos iedzīvotājus, gan Ukrainas bēgļus. Daļai pabalstu saņēmēju iepriekšējais "Bürgergeld" (pilsoņu ienākums) tiek aizstāts ar pamata nodrošinājumu jeb "Grundsicherung". Nodarbinātības centriem tagad ir tiesības stingrāk pārbaudīt pabalstu saņēmēju uzkrājumus, mājokļa izmaksas un gatavību strādāt.

Jaunie noteikumi paredz, ka prioritāte tiek dota ātrai iekārtošanai darbā, nevis apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai. Bez darba esošajiem būs jāpiekrīt pat zemākas kvalifikācijas darbam, ja viņi fiziski, psihiski vai psiholoģiski spēj to veikt. Ja pabalstu saņēmēji neierodas uz tikšanos nodarbinātības centrā vai neiesniedz pieteikumus darbam, viņiem var samazināt vai pilnībā atcelt izmaksas.

Tāpat tiek samazināts labvēlības periods, kurā uzkrājumi un mājokļa izdevumi netika ņemti vērā. Tagad uzkrājumi līdz 40 000 eiro jāizmanto jau pirmajā gadā pēc pabalsta pieprasīšanas, savukārt mājokļa izdevumi tiks segti tikai ierobežotā apmērā.

Izmaiņas attiecas arī uz ukraiņiem ar pagaidu aizsardzību. Jau iepriekš Vācijas valdība vienojās, ka ukraiņiem, kuri ieradās pēc 2025. gada 1. aprīļa, "Bürgergeld" vietā tiek piešķirti maksājumi patvēruma meklētāju līmenī – aptuveni 441 eiro mēnesī vientuļai personai, kas ir par aptuveni 120 eiro mazāk nekā iepriekšējais pabalsts. Paredzams, ka jauno pamata ienākumu no 1. jūlija saņems aptuveni 5,5 miljoni Vācijas iedzīvotāju.