ASV ierosina Eiropai atbloķēt daļu Krievijas aktīvu un nodot tos Vašingtonas kontrolē

ASV ir ierosinājušas Eiropas valstīm atbloķēt daļu iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu un nodot tos struktūrai, ko kontrolētu Vašingtona. Mērķis ir atsākt miera sarunas ar Krieviju, ziņo britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz četriem informētiem avotiem. Eiropas amatpersonas piedāvājumu ir noraidījušas, un tas rāda domstarpības starp sabiedrotajiem par to, kā izmantot Maskavas līdzekļus saistībā ar kara Ukrainā izbeigšanu.

Kā plāns tapa

Ideju izvirzījuši ASV prezidenta sarunvedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Tā izskanēja 10. oktobrī Maiami, kur viņi tikās ar Ukrainas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO amatpersonām.

Sarunu dalībnieku teiktais liecina, ka ASV piedāvājušas vairākus veidus, kā atbloķēt iesaldētos līdzekļus. Viens no tiem ir pārvietot tos uz jaunu speciāla mērķa finanšu struktūru, kas atrastos Donalda Trampa administrācijas kontrolē.

ASV amatpersonas komentārs

Kāda ASV amatpersona norādījusi, ka Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana tikusi apspriesta kā daļa no visaptveroša miera līguma. Viņš sacīja, ka mehānismi aktīvu atbloķēšanai un izmantošanas virzieni joprojām tiek apspriesti. Pēc viņa vārdiem, par to, kā Maskavas aktīvus izmantot pēc kara beigām, izvirzītas daudzas idejas.

Eiropas nostāja

Eiropas delegāti plānu kategoriski noraidījuši. Eiropas amatpersonas paziņojušas, ka iebilst gan pret atteikšanos no kontroles pār šiem aktīviem, gan pret jebkuras to daļas atdošanu Maskavai.

Aktīvu apjoms

2022. gadā, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Rietumu sabiedrotie iesaldēja aptuveni 260 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu. Lielākā daļa līdzekļu tiek glabāta ES teritorijā, Beļģijas depozitārijā "Euroclear".

Iepriekš, septembra beigās un oktobra sākumā, Vitkofs un Kušners Krievijai bija ierosinājuši virkni "ekonomisko stimulu" apmaiņā pret daļēju pamieru.