Tallinas zoodārza dārznieks Peipusa apkārtnē vāc porcelāna servīzes un plāno atvērt muzeju

Peipusa ezera apkārtnē, Lohusū ciemā, atrodas viensēta, kuras saimnieks brīvajā laikā nodarbojas ar neparastu vaļasprieku – porcelāna kolekcionēšanu. Dmitrijs Pšeņičnijs ikdienā strādā par dārznieku Tallinas zoodārzā, taču mājās viņu gaida simtiem porcelāna priekšmetu.

Aizraušanās aizsākusies bērnībā, kad vīrietis mantojumā saņēmis vecāsmātes porcelāna figūriņu – futbolistu. Vēlāk klāt nākušas citas figūriņas, iegādātas gadatirgos, tad vāzes, un galu galā kolekcija pārgājusi uz traukiem un servīzēm.

No dzīvokļa uz viensētu

Kamēr kolekcija atradās parastā dzīvoklī, vietas tai pietrūka. Situācija mainījusies pirms sešiem gadiem, kad Pšeņičnijs iegādājās viensētu Silaotsa talu, kas celta 1947. gadā un vēlāk izmantota kā vasarnīca. Tagad visas telpas – ieskaitot priekštelpu un pat banānu kastes – piepildītas ar traukiem: zupas bļodām, tējkannām, tostarp Kuzņecova ražotām, un citiem porcelāna priekšmetiem.

Kolekcijā atrodami arī retāki priekšmeti, kuru pielietojums mūsdienās vairs nav visiem zināms – piemēram, komplekts ievārījuma pasniegšanai, ko kolekcionāram nesen uzdāvinājuši draugi.

Servīzes tiek izmantotas, nevis tikai glabātas

Padomju laikā skaista servīze mājās liecināja par turību, tāpēc daudzas tā arī nekad netika izmantotas un nogulēja plauktos. Tagad Pšeņičnijs cenšas šādas nelietotas servīzes izmantot pēc to sākotnējā mērķa – piemēram, dzimšanas dienā klāj galdu ar pilnu servīzi un pasniedz vairāku kārtu ēdienus.

Kolekcionārs īpaši augstu vērtē Rīgā ražoto porcelānu, taču viņa krājumā ir arī citu izcelsmju izstrādājumi. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 150 servīžu. Viensētas bijušajā šķūnī, kur agrāk turēti mājlopi, plānots ierīkot ekspozīcijas zāli, un, ja viss izdosies, jau nākamgad Lohusū ciemā varētu atvērties porcelāna muzejs.