Strīds par lielkņaza Vītauta apbedījuma vietu turpinās pēc pirmās neveiksmes Viļņas katedrālē
Lietuvas restaurators Saulius Poderis apstrīd pētnieku secinājumu, ka Viļņas katedrāles pazemes dobumā nav cilvēka mirstīgo atlieku. Pētnieki uzskata, ka tur ir tikai akmeņi, un pievērsīsies citiem dobumiem.
Lietuvā restaurators Saulius Poderis apstrīdējis vēsturnieku un arheologu secinājumu, ka pazemes dobumā pie Svētā Kazimira kapelas Viļņas katedrālē nav cilvēka mirstīgo atlieku. Viņaprāt, apskate nav bijusi pilnīga un nepieciešama papildu izpēte. Poderis ir izvirzījis versiju par iespējamo lielkņaza Vītauta, viena no Lietuvas ievērojamākajiem viduslaiku valdniekiem (valdīja 1401–1430), mirstīgo atlieku atrašanās vietu. Lietuva cer atlikumus atrast līdz Vītauta nāves 600. gadadienai 2030. gadā, un meklējumus atbalsta arī valdība.
Pētnieku secinājumi
Pagājušajā nedēļā pētnieki apskatīja vienu no iespējamām vietām katedrāles pazemes velvēs. Šonedēļ katedrālē viesojās premjerministrs Mindaugs Sinkevičs, kurš aicināja uz mierīgāku attieksmi pret ilgo un rūpīgo darbu. Lietuvas Vēstures institūta pētnieks Rytis Jonaitis norādīja, ka dobumā bez akmeņiem nekā nav; urbums veikts, lai pārbaudītu Poderia versiju un ievietotu 3D kameru un zondi. Institūta arheologs Saulius Sarcevičius teica, ka zem katedrāles vēl palikuši 19 dobumi, kuru saturs nav zināms.
Jonaitis akmeņu klātbūtni skaidro ar būvmateriālu: iespējams, poļu būvnieki, celdami Svētā Kazimira kapelu mauzolejā, nojauktās mūrēšanas laukakmeņus ielikuši tukšā nišā. Pētnieki arī atzīmēja, ka dobumā bijuši gruntsūdeņi, tāpēc tā nebūtu piemērota un cienīga valdnieka apbedīšanas vieta. Arhitekts Robertas Zilinskas piebilda, ka akmeņu izcelšana ir tehniski ļoti sarežģīta, jo brīvās vietas ir ne vairāk kā plaukstas platumā.
Poderia iebildumi
Poderis uzskata, ka pirms secinājumiem akmeņi jāizceļ un grunts jāizrok. Pēc viņa domām, Vītauta mirstīgās atliekas varētu būt slepeni pārvietotas, noslēpjot to pat no strādniekiem, kas cēla sienu. Viņš arī jautāja, kāpēc netika izmantots magnetometrs, un norādīja, ka atvere esot aizmūrēta.
Vēstures institūta direktors Aurimas Švedas aicināja procesu neveikt steigā un nepārvērst to sacensībā. Meklēšanas un saistīto darbu izmaksas Viļņas katedrālē lēstas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā, un tie turpināsies līdz 2030. gadam.
