Igaunijas mārtiņu un katrīnu tradīcijas gaida UNESCO lēmumu
Igaunijas simtiem gadu vecās mārtiņdienas un katrīndienas tradīcijas ir izvirzītas iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lēmumu gaida decembra sākumā.
Igaunijas gadsimtiem vecās mārtiņdienas (mardipäev) un katrīndienas (kadripäev) tradīcijas ir izvirzītas iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Lēmumu pieņems UNESCO komitejas sēdē Ķīnā decembra sākumā. Pieteikumu vada Igaunijas Folkloras padome (EFN).
Pirmdienas vakarā, mārtiņvakarā jeb mardilaupäev, Tallinas vecpilsētā pie durvīm gāja pārģērbušies mārtiņi (mardid), lai pievērstu uzmanību pieteikumam. Viņi apmeklēja arī Igaunijas valdību Tomperea kalnā: Stenboka namā dziedāja, vāzās kūleņus premjerministra priekšā, minēja mīklas un izpildīja citus tradicionālus priekšnesumus. Viņi arī vēlēja veiksmi premjerministram Kristenam Mihalam.
"Viņš ir labs puisis, kam vajag spēku un enerģiju, un derētu arī rīkste," sacīja viens no mārtiņiem, norādot, ka bērza zaru saišķis esot veselību veicinoša rīkste. Cits mārtiņš teica, ka cer uz labu iznākumu, un salīdzināja tradīciju ar jau sarakstā iekļauto dūmu pirti.
Dialogs starp viesiem un namiešiem
Kultūras ministrijas Kultūras mantojuma departamenta padomniece Laura Liinata sacīja, ka izredzes šķiet labas, taču iznākumu prognozēt neuzdrošinājās. Pēc viņas teiktā, tradīcijas vērtība slēpjas ne tikai pārģērbšanās un durvju apiešanas paražas uzturēšanā, bet arī mijiedarbībā starp maskētajiem viesiem un cilvēkiem, kas viņus uzņem. "Tas ir divvirzienu dialogs, un namiešiem, kas uzņem mārtiņus un katrīnas, ir tikpat svarīga loma," skaidroja Liinata. Viņasprāt, tas, kā viņus sagaidām, var atspoguļot to, kā izturamies citam pret citu.
Mārtiņdiena ir 10. novembrī, un līdzīgi kā Helovīnā pārģērbtie mārtiņi tradicionāli iet no mājas uz māju dienu iepriekš, mārtiņvakarā. Katrīnas (kadrid) to dara katrīnvakarā jeb kadrilaupäev, 24. novembrī.
