Skolas direktors Alijevs: valsts valodas mācībām vajadzēja pāriet jau deviņdesmitajos

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors un filozofs Romāns Alijevs raidījumā “Latvija 2035”, kurā tiek vērtēts Latvijas attīstības ceļš kopš neatkarības atgūšanas, pauda, ka valsts deviņdesmito gadu sākumā palaida garām piemērotāko brīdi pārejai uz mācībām latviešu valodā. Pēc viņa domām, tas ietekmē sabiedrības vienotību vēl šodien. Raidījumu vada bijušais politiķis Andrejs Panteļējevs, un tas skatāms portālā Jauns.lv, “YouTube” kanālā JaunsTV un klausāms “Spotify”.

Nokavētā iespēja

Alijevs skolu vada kopš neatkarības atgūšanas. Viņš atbalstīja Tautas fronti un piedalījās barikādēs. Pēc viņa teiktā, sākumā viņš piedāvāja visām skolām uzreiz pāriet uz mācībām latviešu valodā, un tolaik bijis liels atbalsts gan no citu tautību pedagogiem, gan no jauktajām ģimenēm. Valstī šim jautājumam pievērsās tikai 1995. un 1996. gadā. Direktors vaino politiķu un skolu vadītāju izlēmības trūkumu un min Krievijas politikas atbalstītāju aktivitāti. Viņa vadītajā skolā jau 1993. gadā pēc pašu iniciatīvas latviski sāka mācīt literatūru, vēsturi un ģeogrāfiju, vēlāk arī matemātiku.

Vienotā skola un reformas

Pašreizējo pāreju uz vienoto skolu, kurā māca tikai valsts valodā, Alijevs vērtē kā atbalstāmu, bet nepietiekami nodrošinātu. Viņaprāt, trūkst kvalitatīva metodiskā atbalsta un jaunu mācību līdzekļu, bet daudzi pedagogi nav strādājuši bilingvālās izglītības laikā un nepārzina komunikatīvo pieeju. Tāpēc skolotājs bieži jūtas klasē atstāts viens.

Kompetenču izglītības projektu “Skola 2030” viņš uzskata par labu ideju, taču reformu nokavētu aptuveni 15 gadus. Satura apjoms joprojām esot pārāk liels, bet skolās, kur vadība ideju neatbalstīja, darbs turpinājies pa vecam, kas radījis nevienlīdzību. Direktors ir skeptisks arī pret iecerēm mīkstināt eksāmenu prasības, tostarp par 9. klašu eksāmeniem, jo tas mazinot skolēnu motivāciju.

Birokrātija un nākotne

Alijevs norāda, ka reformas palielina administratīvo slogu, bet skolām nav štata vietu dokumentu, juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošanai. Sarunas noslēgumā viņš aicināja atcerēties, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir “vienā laivā”, un pauda pārliecību, ka valsts saglabās savas vērtības.