Sinoptiķis skaidro, kāpēc vieni un tie paši laikapstākļi var radīt atšķirīgas sekas un kā top brīdinājumi

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Kristiāns Pāps raidījumā "Uz līnijas" skaidrojis, kā tiek sagatavoti brīdinājumi par bīstamiem laikapstākļiem. Viņš uzsvēris, ka brīdinājumu sistēma balstās ne tikai uz skaitļiem, bet arī uz gaidāmo ietekmi.

Latvijā tāpat kā citur Eiropā izvērtē gan meteoroloģiskās prognozes, gan to, kā laikapstākļi var ietekmēt cilvēku drošību un ikdienas gaitas. Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka apstākļi vēl nav bīstami, bet var traucēt ikdienu. Oranžais norāda uz bīstamākiem apstākļiem, kad cilvēkiem, iespējams, nāksies mainīt plānus. Sarkanais ir augstākā pakāpe — tādā gadījumā labāk palikt mājās.

Pāps atzīmējis, ka brīdinājums par kādu reģionu nenozīmē, ka bīstamā parādība skars visu teritoriju. Īpaši negaisa gadījumā tā var būt ļoti lokāla — vienviet plosīsies vētra, bet netālu būs saulains laiks. Tāpēc brīdinājumos norāda, vai parādība gaidāma vietām vai lielākajā daļā reģiona.

Speciālisti brīdinājumus gatavo, analizējot prognožu modeļus un scenārijus, kā arī iespējamos robežvērtību sasniegšanas gadījumus. Tomēr ar to nepietiek. Kā piemēru sinoptiķis minējis snigšanu: pieci centimetri sniega mierīgā janvāra naktī, kad ceļi tiek tīrīti un cilvēki pieraduši, var netraucēt. Savukārt rudens beigās vai ziemas sākumā pirmdienas rīta satiksmē jau pāris centimetru var izraisīt haosu un avārijas, īpaši, ja autovadītāji vēl nav nomainījuši riepas.

Tādēļ, lemjot par brīdinājuma izsludināšanu, sinoptiķi vērtē ne tikai sniega, lietus vai vēja stiprumu, bet arī to, kā konkrētā parādība var ietekmēt cilvēkus tieši šajā laikā.