Sešas ES dalībvalstis joprojām saglabājušas nacionālās valūtas
Lai gan eiro ir vienotā valūta lielākajā daļā ES valstu, sešas dalībvalstis joprojām izmanto savu naudu. Dānija, Polija, Rumānija, Ungārija, Čehija un Zviedrija dažādu iemeslu dēļ vēl nav pievienojušās eirozonai.
Pārvietošanās pa Eiropu ar vienotu valūtu ir ērtāka, taču ne visi bloka dalībnieki to ir pieņēmuši. Pašlaik sešās ES valstīs apgrozībā ir nacionālā valūta, un katrai ir savi apsvērumi.
Skandināvijas valsts Dānija izmanto Dānijas kronu, kuras kurss ir stabili piesaistīts eiro ar Eiropas valūtas kursa mehānisma palīdzību. Pēc pašreizējā kursa viena krona atbilst 0,13 eiro. Dānija pagaidām neplāno pāriet uz eiro.
Polijā oficiālā maksāšanas ierīce ir zlots, un viens zlots ir vienāds ar 0,23 eiro. Varasiestādes uzskata, ka valsts ekonomika vēl nav gatava eirozonai, tāpēc arī šī valsts nesteidzas.
Rumānija patlaban lieto leju, un pēc kursa viena leja ir 0,19 eiro. Tomēr šī valsts ir izvirzījusi mērķi tuvāko trīs līdz četru gadu laikā ieviest eiro.
Ungārija vēl joprojām maksā forintos — 100 forinti atbilst 0,28 eiro. Tā plāno pievienoties eirozonai līdz 2030. gadam, bet tam nepieciešamas vairākas reformas.
Čehijā apgrozībā ir Čehijas krona, kuras vērtība ir 0,041 eiro. Šajā valstī nav konkrētu plānu pāriet uz eiro, jo sabiedrībā nav vienprātības.
Zviedrija tāpat izmanto savu kronu — viena Zviedrijas krona maksā 0,091 eiro. Tāpat kā Dānija, arī Zviedrija neplāno mainīt valūtu, jo uzskata to par stabilu un pašpietiekamu.
Latvija uz eiro pārgāja 2014. gada 1. janvārī, kad eiro aizstāja latu. Pārejas kurss bija fiksēts: viens eiro atbilda 0,702804 latiem. Toreiz Latvija kļuva par 18. eirozonas dalībvalsti. Divas nedēļas pēc pārejas lati vēl bija derīgi paralēlai lietošanai, bet no 14. janvāra eiro kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.
