Satiksmes ministrija: graudu tranzīta apturēšana nozarei izmaksātu ap 290 miljonu eiro gadā
Satiksmes ministrijas ziņojumā lēsts, ka graudu pārvadājumu apturēšana radītu Latvijas dzelzceļam un saistītajām nozarēm ap 290 miljonu eiro zaudējumu gadā. Premjers Andris Kulbergs norādījis, ka Latvija pati nevar aizliegt Krievijas graudu tranzītu, un jautājums tiks celts Briselē.

Satiksmes ministrija (SM) ziņojumā aprēķinājusi, ka graudu pārvadājumu pārtraukšana Latvijā nozarei varētu radīt aptuveni 290 miljonu eiro zaudējumu gadā. Tas aktuāls laikā, kad Latvijas valdība apsver, kā rīkoties ar Krievijas graudu tranzītu pa dzelzceļu.
Aprēķinātie zaudējumi
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (LDz) zaudētu aptuveni 40 miljonus eiro gadā, bet ostu termināļi, pārvadātāji un citi saistītie uzņēmumi kopā – vēl ap 250 miljonu eiro. Ministrija uzsver, ka LDz negūtie ieņēmumi būtu jākompensē no valsts budžeta, lai nodrošinātu likumā noteikto uzņēmuma finanšu līdzsvaru. 2025. gadā LDz no valsts budžeta saņēma 75,4 miljonus eiro.
Hipotētiskā aprēķinā viens miljons tonnu graudu dzelzceļa infrastruktūrai dod ap 3,3 miljonus eiro ieņēmumu. Papildu ieņēmumi rodas pārvadātājiem, ostām, termināļiem, elevatoriem un citiem uzņēmumiem – pēc LDz aplēsēm, 15–25 eiro par tonnu.
Ziņojumā brīdināts arī, ka tranzīta kravu izzušana varētu sadārdzināt vietējos pārvadājumus: iekšzemes kravu izmaksas varētu pieaugt no aptuveni 10 eiro līdz 25–30 eiro par tonnu. Tas skartu graudu, kokskaidu granulu, degvielas un citu kravu loģistiku.
Valdības nostāja
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes 13. oktobrī sacīja, ka Latvijai pašlaik nav iespējams ne par 300% paaugstināt infrastruktūras maksu Krievijas graudu tranzītam, ne to pilnībā aizliegt. Jautājums tiks pārrunāts Briselē. Pagājušajā nedēļā Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nosūtīja vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību.
Pēc premjera teiktā, aizliegums Latvijai radītu tiesvedības risku 200–800 miljonu eiro apmērā, bet Lietuva līdzīgā lietā iesaistīta tiesvedībā par 12 miljardiem eiro.
No 13. oktobra spēkā stājies SIA "LatRailNet" – LDz koncerna uzņēmuma, kas nosaka infrastruktūras maksu un sadala jaudu – lēmums: maksa Krievijas graudu tranzītam vidēji pieaug par 25% līdz gada beigām.

/nginx/o/2025/07/16/17007898t1hadb3.jpg)
