Sahela militārās huntas apspiež pamatbrīvības

Kopš 2020.–2023. gada apvērsumiem Mali, Nigērā un Burkinafaso militārie līderi ir ieviesuši plašus kriminālus apmelošanas un pretterorisma likumus, kas ļauj patvaļīgi aizturēt žurnālistus, blogerus un aktīvistus. Viņi arī ir pavēlējuši slēgt neatkarīgās radio stacijas un tiešsaistes platformas.

"Ir kļuvis represīvāk. Vairs nav tik viegli izteikties," sacīja Ulfs Lesings, bijušais Konrāda Adenauera fonda Sahela programmas direktors Mali. Cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki. "Tas noteikti ir kritikas punkts pret valdību," viņš teica DW.

Mali ģenerālis Asimi Goita sagrāba varu divos militāros apvērsumos 2020. un 2021. gadā un pakāpeniski nodeva valsti militārai pārvaldei. 2025. gadā Nacionālā pārejas padome pieņēma likumprojektu, kas nodrošina Goitas varu vēl uz pieciem gadiem.

Pēc Lesinga teiktā, nedrošā drošības situācija sākotnēji bija nedaudz uzlabojusies dažās Mali daļās, un zemnieki pat varēja atgriezties uz saviem laukiem. Tas vairs nav spēkā. Mali joprojām saskaras ar terorisma draudiem, un džihādistu nemiernieki kontrolē daļu valsts. "Es nedomāju, ka kādai valdībai izdosies atgūt šīs teritorijas. Pat ja būtu vairāk apvērsumu vai beidzot ievēlēta valdība," viņš redz maz iespēju panākt mieru valstī. Pēc Lesinga teiktā, cilvēki Bamako nevēlas ne šariatu, ne islāmistus. Būtu bijis daudz iemeslu protestēt pret valdību, taču cilvēki apzinās, ka, ja šī valdība aizies, nākamā būs vairāk islāmistu. "Tas nav tas, ko cilvēki vēlas," sacīja Lesings.

Arī pārējās divās Sahela alianses (AES) valstīs, kas dibināta 2023. gadā – Burkinafaso un Nigērā – militārie valdnieki valda ar dzelzs dūri. Vārda brīvība un demokrātiskās tieksmes tiek stingri ierobežotas. "Burkinafaso gadījumā es teiktu, ka publiskā telpa vairs nepastāv vispār," DW sacīja Burkinafaso cilvēktiesību aktīviste Binta Sidibe-Gaskona. "Visi ir spiesti klusēt un pašcenzēties. Ikviens, kurš uzdrošinās izteikties par valsts situāciju, tiek nosūtīts uz frontes līnijām."

Burkinafaso prezidents Ibrahims Traore sagrāba varu apvērsumā 2022. gada septembrī un solīja atjaunot drošību valstī. No tā ir maz redzams. "Visas burkinabiešu tiesības ir sagrābtas un tagad ir viena cilvēka rokās, kurš pieņem visus lēmumus. Civiltiesības, cilvēktiesības, īpašuma tiesības – pat tiesības uz dzīvību. Nāves sods ir atjaunots. Tas ir solis atpakaļ Burkinafaso," sacīja Sidibe-Gaskona.

Huntas līdera Traores uzskati par šīm pamatdemokrātijas tiesībām kļuva skaidri līdz aprīļa sākumam. "Cilvēkiem ir jāaizmirst par demokrātiju," Traore teica valsts televīzijā. "Ja kāds afrikānis mēģina ar jums runāt par demokrātiju, jums jābēg. Demokrātija nogalina."

Arī preses brīvība Burkinafaso ir stingri ierobežota. Saskaņā ar Reportieri bez robežām, pēdējos gados ir pieaudzis iebiedēšanas gadījumu skaits pret mediju darbiniekiem, un ducis žurnālistu ir spiesti doties trimdā. "Valdošā hunta ir apklusinājusi arī ārvalstu, galvenokārt Francijas, medijus," raksta organizācija. 2024. gadā vismaz desmit no tiem, tostarp Jeune Afrique, Deutsche Welle un The Guardian, tika apturēti uz noteiktu laiku vai līdz turpmākam rīkojumam.

Viens piemērs tam, cik bargi militārais režīms vēršas pret pilsoņiem, ir 26. maijā notikusī imama Mohameda Isaka Kindo, ievērojama sunnītu reliģiskā līdera, aizturēšana. Imams esot kritizējis likumu, kas paredzēts reliģiskās prakses regulēšanai, tostarp publiskas lūgšanas. Aizturēšana izraisīja retus nemierus galvaspilsētā Vagadugu. Simtiem atbalstītāju pieprasīja Kindo atbrīvošanu, sadūrās ar policiju, un desmitiem tika arestēti.

Trimdā dzīvojošajam Burkinafaso žurnālistam Ņūtonam Ahmedam Berijam šie notikumi ir daļa no baiļu stratēģijas. "Tā ir šīs huntas un tās līdera loģika: jo vairāk cilvēki baidās, jo vairāk viņi pērk sev ceļu no nepatikšanām. Viņi iedveš bailes un šausmas visos, lai turētu tos savā kontrolē un tādējādi valdītu mierā," sacīja Berijs.

Vēl viena represiju pazīme ir Burkinafaso Studentu vispārējās savienības (UGEB) trīs mēnešu apturēšana. Tās prezidents un vairāki biedri tika arestēti. Savienība bija kritizējusi drošības situāciju. Tagad organizācija tiek apsūdzēta "terorisma slavināšanā" un "drošības spēku demoralizēšanā".

Cilvēktiesību aktīviste Binta Sidibe-Gaskona apsūdz militāro valdību Burkinafaso autoritārismā. Iders Algbabids, Sahela demokrātu alianses (ADS) ģenerālsekretāra vietnieks, uzskata, ka apsūdzības ir daļa no reģionālas tendences. "Ir absurdi apsūdzēt studentus, neapbruņotus civiliedzīvotājus, terorisma slavināšanā. Bet tas ir labi zināms modelis Sāhelā," viņš teica DW.

Viņaprāt, huntu "propaganda" sākotnēji darbojās, jo tās piedāvāja koncepcijas, pēc kurām afrikāņi ilgojās: suverenitāti un tā saukto cīņu pret imperiālismu. "Bet šodien visi šie solījumi Sāhelas iedzīvotājiem – vai tie nāk no Burkinafaso, Nigēras vai Mali – ir izrādījušies nepatiesi." Sāhelas iedzīvotāji to saprot un pamet "apvērsuma veicēju kuģi". Neskatoties uz riskiem – arestiem, nolaupīšanu, vardarbību – turpinās balss kritika, lai gan galvenokārt no ārzemēm, uzsvēra Algbabids. "Mēs apzināmies, cik milzīga ir mūsu priekšā esošā cīņa, jo mēs saskaramies ar trim militāriem režīmiem."

Aktīvisti uzskata, ka atbildība ir ne tikai pilsoniskajai sabiedrībai un diasporai, bet arī starptautiskajai sabiedrībai. "Burkinafaso partneri vairs nevar slēpties aiz priekšstata, ka jebkāda huntas nosodīšana ir neproduktīva," saka Ilarija Allegroci, cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch pētniece Sāhelas jautājumos. "Klusums un neskaidrība galu galā vienmēr leģitimizē autoritāras pārmērības."