Saeima gatavo karteļu kriminalizāciju — pretēji Igaunijas izvēlei
Latvijā šogad spēkā stāsies grozījumi, kas aizliegtas vienošanās iepirkumos pārceļ no administratīvās uz krimināltiesisko atbildību, kamēr Igaunija pērn izvēlējusies pretēju ceļu un karteļus dekriminalizējusi.
Latvijā tuvākajā laikā stāsies spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas aizliegtu vienošanos jeb karteļu veidošanu iepirkumos pārceļ no administratīvās atbildības uz kriminālatbildību. Līdz šim šādi pārkāpumi bija regulēti tikai Konkurences likumā.
Uz trešo lasījumu sagatavotais jaunais Krimināllikuma 211.1 pants paredz, ka par aizliegtu vienošanos liela apmēra iepirkumā — piemēram, piedāvājumu saskaņošanu ar konkurentu pirms iesniegšanas pasūtītājam — draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, kā arī tiesību ierobežojumi veikt komercdarbību. Ja tāda vienošanās skar publisko iepirkumu, sods var sasniegt piecus gadus cietumā.
Grozījumu ierosinātājs ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, kuru neapmierināja iznākums tā sauktajā Būvnieku karteļa lietā, kur Konkurences padome zaudēja tiesvedību — tiesa atzina par nepieļaujamiem pierādījumus, kas iegūti no slepeni noklausītām sarunām krimināllietā. Šo tiesas lēmumu asi kritizējusi Konkurences padome, kas tiek uzskatīta par jaunā panta virzītāju.
Iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbību
Eksperti norāda, ka kriminalizācija var radīt problēmas noskaidrot konkrētu atbildīgo personu vainu uzņēmumos ar simtiem vai tūkstošiem akcionāru, turklāt kriminālprocess ir smagnējāks par administratīvo. Neskaidra ir arī ietekme uz investīciju vidi, ja uzņēmēji tiek notiesāti ar cietumsodu.
Igaunijas pretējais solis
Igaunija, kas agrāk kalpoja par piemēru kriminālatbildībai par karteļiem, pērn veica pretēju reformu — atteicās no kriminālsoda fiziskām personām un pārcēla karteļus administratīvo pārkāpumu jomā. Galvenie iemesli bija zemā izmeklēšanas efektivitāte, nepieciešamība kriminālprocesā pierādīt katras personas vainu "ārpus saprātīgām šaubām", gadiem ievilkušās lietas un tas, ka reāla cietumsoda draudi paralizēja iecietības programmas — pat atzīstot vainu, vadītājs tik un tā varēja nonākt cietumā.
