Rite: Krievijas hibrīduzbrukumi liecina par tās vājumu
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite vizītē Igaunijā teica, ka Krievijas hibrīduzbrukumi ir vājuma pazīme un mēģinājums novērst uzmanību no neveiksmēm Ukrainā. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzsvēra, ka Ukrainas atbalsts ir daļa no Igaunijas drošības.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien preses konferencē Tallinā, Igaunijas galvaspilsētā, paziņoja, ka Krievijas organizētie hibrīduzbrukumi, tas ir, slēpti vai netieši graujoši pasākumi, liecina par Krievijas vājumu. Kopā ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu viņš runāja par drošības situāciju Baltijas reģionā un atbalstu Ukrainai, kas jau ilgstoši cīnās pret Krievijas iebrukumu.
Rites vērtējums
Kā norādīja Rite, tādi uzbrukumi kā augusta vidū notikusī dedzināšana Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Milrem Robotics" ēkā ir mēģinājums pievērst uzmanību Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa problēmām, nevis Ukrainas cīņai. Pēc ģenerālsekretāra teiktā, Putins vēlas vājināt sabiedroto apņēmību un apturēt palīdzību Ukrainai, taču Krievija cieš neveiksmi kaujas laukā, un alianse ļaujoties iebiedēšanai neesot.
Rite sacīja, ka NATO nerīkos preses konferences pie katra incidenta un reaģēs tur, kur tas būs nepieciešams. Daļa atbildes pasākumu, piemēram, "Baltic Sentry" misija Baltijas jūrā, ir publiski redzami, bet citi nav. Viņš arī atgādināja, ka NATO ir aizsardzības alianse, un teica, ka nav pierādījumu par Krievijas gatavošanos uzbrukumam kādam sabiedrotajam, tiešus draudus aliansei neredzot.
Igauniju ģenerālsekretārs uzslavēja par aizsardzības izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas esot vieni no augstākajiem starp dalībvalstīm, kā arī par līdera lomu Ukrainas atbalstā.
Mihals: Ukrainas atbalsts ir drošības jautājums
Mihals norādīja, ka Ukrainas dalība NATO ilgtermiņā būtu Igaunijas spēcīgākā drošības garantija. Viņš uzskata, ka Krievija ar hibrīduzbrukumiem pārbauda sabiedroto vienotību un vēlas, lai tie nogurtu no Kijivas atbalstīšanas. Igaunijas militārais atbalsts šogad sasniegs 0,28% no IKP, kas ir mazāk nekā pērn (0,35%). Valsts ir ieguldījusi 21 miljonu eiro NATO koordinētajā iniciatīvā PURL, kurā sabiedrotie maksā par ASV iegādātiem ieročiem Ukrainai, un paziņoja par jaunu 10 miljonu eiro ieguldījumu.
Rite atzina, ka ASV Donalda Trampa vadībā lielā mērā apturējušas ieroču ziedojumus Ukrainai, taču turpina dalīties izlūkošanas informācijā. Ukrainas uzņemšana NATO pašlaik nav apspriežama, galvenokārt vairāku valstu, tostarp ASV, pretestības dēļ.
