MI5 vadītājs: mākslīgais intelekts var mainīt bioloģisko ieroču radīšanas riskus
Lielbritānijas drošības dienesta MI5 vadītājs Kens Makkalums brīdinājis, ka mākslīgais intelekts var „mainīt likmes” bioloģisko ieroču jomā. Eksperti uzskata, ka tas visvairāk pastiprina jau pieredzējušu zinātnieku iespējas, bet šķēršļi nepieredzējušiem cilvēkiem saglabājas.
Lielbritānijas izlūkdienesta MI5 vadītājs sers Kens Makkalums ikgadējā runā par apdraudējumiem valstij brīdināja, ka mākslīgais intelekts (MI) var „mainīt likmes” gan esošo, gan pat jaunu bioloģisko ieroču jomā. Tas aktualizē jautājumu, cik lielā mērā tērzēšanas roboti un citi MI rīki patiešām var palīdzēt radīt bīstamus patogēnus un toksīnus.
Kādi ir riski
Vienu risku rada nepieredzējuši vientuļnieki vai teroristu grupas, kas strādā improvizētā laboratorijā. MI tērzēšanas roboti viņiem varētu palīdzēt apkopot informāciju, plānot eksperimentus un risināt problēmas, visticamāk, strādājot ar jau zināmiem patogēniem un toksīniem.
Otrs risks saistīts ar labi finansētām organizācijām un valstīm, kurām ir kvalificēti zinātnieki un augstas drošības laboratorijas. Londonas Karaļa koledžas pētniece Filipa Lentzosa to uzskata par tiešāku problēmu: MI neaizstāj nepieciešamo pieredzi, bet pastiprina jau esošo. Tāluks drauds ir pilnīgi jaunu, zālēm izturīgu patogēnu izstrāde.
Zināmi gadījumi
Pagājušajā gadā Indijas policija atklāja iespējamu bioterorisma plānu: ārsts un vairākas citas personas, iespējams, izmantoja MI tērzēšanas robotus, lai ar virtuves piederumiem izgatavotu indi ricīnu. Nav skaidrs, vai MI atbildes tiešām palīdzēja.
Uzņēmums Anthropic septembrī ziņoja par pieciem gadījumiem, kad zinātnieki nenosauktās valstīs, iespējams, mēģināja izmantot tā robotu Claude bīstamam darbam ar vīrusiem vai toksīniem. Pēc bloķēšanas viņi atraduši apkārtceļus. Vienā gadījumā plānoti eksperimenti, lai putnu gripas vīruss vieglāk pielāgotos zīdītājiem; šādi pētījumi tomēr notiek arī likumīgās laboratorijās.
MIT veiktā vingrinājumā studenti bez dabaszinātņu izglītības stundas laikā ar tērzēšanas robotu palīdzību ieguva četru potenciālu pandēmijas patogēnu sarakstu un DNS sintēzes uzņēmumu nosaukumus, kas pasūtījumus, iespējams, nepārbauda.
Kādi šķēršļi saglabājas
Eksperti norāda, ka informācija ir tikai daļa problēmas. Nepieciešamas arī klusās zināšanas, bioloģiskie materiāli, aprīkojums, eksperimentāla pārbaude un izplatīšanas iespējas. Cīrihes Universitātes profesors Martins Pačesa uzsver, ka izšķiroša ir piekļuve materiāliem.
Džonsa Hopkinsa Veselības drošības centra direktors Toms Inglesbijs norāda, ka nevienā valstī vēl nav oficiālas politikas pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Viņš aicina pirms jaunu MI modeļu izlaišanas veikt neatkarīgu novērtēšanu, ierobežot augsta riska bioloģiskos datus un pastiprināt gēnu materiāla pasūtījumu pārbaudi, kas šobrīd lielākoties ir brīvprātīga.
