Ribera aicina ES apsvērt naftas nodokli un kopīgus parādus klimata izturētspējai
ES klimata komisāre Teresa Ribera aicina Savienību apsvērt lielāku budžetu, kopīgu aizņemšanos un naftas kompāniju peļņas nodokli, lai finansētu cīņu ar klimata pārmaiņu sekām. Viņa brīdina, ka valstu budžeti vien nespēs segt nepieciešamos izdevumus.
Eiropas Komisijas komisāre konkurences un ekoloģiskās pārkārtošanās jautājumos Teresa Ribera aģentūrai Politico paziņojusi, ka Eiropas Savienībai jāsāk apsvērt "drosmīgus" risinājumus, lai atrastu līdzekļus klimata pārmaiņu radīto izmaksu segšanai.
Ribera norādīja, ka ES vajadzētu diskutēt par lielāku kopējo budžetu, plašāku kopīgo aizņemšanos un īpašu nodokli fosilā kurināmā uzņēmumu peļņai, lai nodrošinātu simtiem miljardu eiro lielos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai Eiropas ekonomikas un sabiedrības padarītu noturīgākas pret klimata pārmaiņām.
Nepieciešami jauni finanšu instrumenti
Pēc komisāres teiktā, valstu budžeti un tradicionālie ES resursi vien nebūs pietiekami. Viņa uzsvēra, ka konkrēta risinājuma vēl nav, taču jāapsver lielāka fiskālā rīcības brīvība, palielināts kopējais budžets, zaļo eiroobligāciju izmantošana un ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ideja aplikt ar nodokli lielos naftas uzņēmumus, lai finansētu noturības fondu.
Priekšlikumi, visticamāk, saņems dažādu atbalstu. Taupīgākās valstis, piemēram, Vācija, iebilst pret lielākiem izdevumiem un parādiem, savukārt Vācija, Portugāle, Itālija, Polija, Austrija un Riberas dzimtā Spānija pēc nesenā enerģijas cenu satricinājuma iestājas par īpašu nodokli naftas kompānijām, kuras kopš kara sākuma Irānā guvušas ievērojamu papildu peļņu.
Ekstremāli laikapstākļi kā brīdinājums
Ribera minēja šīs vasaras ekstremālos laikapstākļus kā liecību, ka Eiropai steidzami jāiegulda pielāgošanās pasākumos. Komisija lēš, ka Savienībai ik gadu nepieciešami 70 miljardi eiro, lai sagatavotos siltākas pasaules radītajiem riskiem. Viņa minēja, ka klimata pārmaiņas ietekmē Francijas ekonomikas izaugsmi, pārslogo neatliekamās palīdzības dienestus, spiež spridzināt aizsprostus kodolstaciju dzesēšanai, kā arī rada meža ugunsgrēkus un ražas zudumus. Viņa arī pieminēja postošos plūdus Nepālā un sabrūkošos ledājus.
Pēc Riberas domām, Eiropas valstis nav gatavas pieaugošajiem klimata riskiem, un valstu budžeti nespēs segt visus zaudējumus. Komisija strādā pie pasākumu paketes, kas gaidāma oktobrī vai novembrī, taču nepieciešams arī palielināt finansējumu, citādi ambīcijas paliks tikai vārdos.
