Putins: Krievijas augošais budžeta deficīts nav kritisks

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien Vladivostokā notiekošajā Austrumu ekonomikas forumā paziņoja, ka valsts budžeta deficīta pieaugums nerada "kritiskus" draudus ekonomikai. Šī gada pirmajā pusē deficīts palielinājies par 40%, sasniedzot 2,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt oficiālais mērķis šim gadam ir 1,6% no IKP.

Putins norādīja, ka situācija ir pārvaldāma, jo Krievijai esot viens no zemākajiem valsts parāda līmeņiem pasaulē.

Kara izmaksas un nodokļu slogs

Kopš 2022. gada februārī sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kara izmaksas Krievijai pakāpeniski pieaugušas. Lai finansētu militāros izdevumus, valdība pēdējos gados bijusi spiesta paaugstināt nodokļus un palielināt aizņēmumus.

Centrālā banka lems par likmi

Augošais budžeta deficīts un inflācijas riski ir starp galvenajiem faktoriem, ko Krievijas Centrālā banka izvērtēs pirms nākamnedēļ paredzētās sanāksmes par pamatlikmi, kas pašlaik ir 14%. Vairāki mēneši uzņēmēji ir aicinājuši regulatoru likmi pazemināt, taču Reuters aptaujātie analītiķi šonedēļ prognozēja, ka Centrālā banka likmi šoreiz saglabās nemainīgu.

Putins forumā atzina, ka augstās aizņēmumu izmaksas nedrīkstētu pārmērīgi kavēt uzņēmumu investīcijas, tomēr uzsvēra, ka monetārajai politikai joprojām jāpievērš uzmanība inflācijas riskiem. Pēc Ekonomiskās attīstības ministrijas datiem, gada inflācija Krievijā augusta beigās bija 6,3%.

Atbildot uz uzņēmēju sūdzībām, ka daļai no viņiem kredīti kļuvuši nepieejami, Putins norādīja, ka valdība izveidojusi vairākas aizdevumu programmas, kas atbalsta uzņēmumus arī augsto procentu likmju apstākļos.