Redakcija: Nepieciešams pastiprināt spiedienu uz Putinu, lai panāktu mieru Ukrainā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu uz tiešām sarunām, vienlaikus Ukrainas spēki turpina veiksmīgus uzbrukumus Krievijas teritorijā. Eiropas sabiedrotajiem jāpastiprina atbalsts Ukrainai, lai nodrošinātu pamieru un drošības garantijas.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā Sanktpēterburgas ekonomikas forumā noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atklāto vēstuli, kurā aicināts uz tiešām sarunām. Putins, neminot Zelenska vārdu, paziņoja, ka nesaskata „jēgu” tikšanās reizē, un uzstāja, ka visi Krievijas kara mērķi, tostarp visas Austrumu Donbasa reģiona aneksija, tiek sasniegti.
Tomēr realitāte uz zemes un gaisā arvien vairāk pretrunā šiem apgalvojumiem. Nākamajā dienā pēc Putina izteikumiem Ukrainas veikts koordinēts bezpilota lidaparātu uzbrukums Sanktpēterburgai, trāpot arsenalā un jūras bāzē, liekot pilsētas iedzīvotājiem palikt telpās. Tas bija jau otrais uzbrukums nedēļā, demonstrējot Ukrainas progresu bezpilota lidaparātu tehnoloģijās. Līdzīgi uzbrukumi trāpījuši arī citām svarīgām ostām, ievērojami samazinot naftas ražošanu laikā, kad Kremlis cer pelnīt no Irānas sankciju izraisītā cenu kāpuma.
Frontes līnijā Ukrainas spēki aprīlī un maijā atbrīvoja vairāk teritorijas, nekā Krievija spēja iekarot. Krievu karavīri mirst ātrāk, nekā viņus var vervēt. Ukraina ražo bezpilota lidaparātus lielā ātrumā un apjomā, nesen pirmo reizi spējot veikt vairāk triecienu, nekā atvairīt. Rezultātā Kremļa pavasara ofensīva faktiski apstājusies. Kā Zelenskis norādīja intervijā The Guardian pēc tikšanās ar Apvienotās Karalistes premjerministru Kīru Stārmeru un citiem E3 līderiem: „Krievija neuzvar.”
Šajā situācijā Ukrainas Eiropas sabiedrotajiem jādara viss iespējamais, lai stiprinātu Zelenska pozīcijas. Viņš intervijā uzsvēra steidzamu nepieciešamību pēc pretballistisko raķešu sistēmām civiliedzīvotāju aizsardzībai. Pirmdien ES aizsardzības ministri apsprieda jaunas sankcijas pret Maskavu, un nākamnedēļ ES samitā un G7 sanāksmē tiks apspriesti iespējamie miera sarunu nosacījumi. Kamēr ASV koncentrējas uz izeju no Trampa kara Irānā, parādās pazīmes, ka no Orbāna brīva Eiropa ir apņēmības pilna spēlēt centrālāku lomu turpmākajā starpniecībā.
Sākumpunktam jābūt pamieram, ticamām drošības garantijām Ukrainai un atteikšanās no Kremļa prasībām par papildu teritoriju atdošanu austrumos. Ukraina ar neparastu drosmi un izturību pretojas brutālam, nelikumīgam iebrukumam ilgāk nekā Pirmais pasaules karš. Šajā procesā tā ir veikusi izšķirošu lomu Eiropas plašāku drošības interešu aizsardzībā. Labvēlīgu apstākļu radītais impulss tagad nedrīkst tikt zaudēts.
