Putins: Krievija veido "drošības zonu" Ukrainas teritorijā un par to nerunās miera sarunās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka Krievija Ukrainas teritorijā gar robežu veido "drošības zonu", kas nebūs apspriežama nekādās turpmākajās sarunās ar Kijivu. Putins, tērpies militārajā formastērpā, uzstājās komandpunktā un skaidroja, ka šis solis ir atbilde uz Ukrainas 2024.–2025. gada iebrukumu Krievijas rietumu Kurskas apgabalā.

"Krievijas bruņotajiem spēkiem tika uzdots ne tikai izdzīt ienaidnieku no mūsu zemes, bet arī izveidot drošības zonu pieguļošajā teritorijā. Šis uzdevums tiek sekmīgi pildīts," teica Putins. Viņš norādīja, ka mērķis ir nodrošināt Krievijas pierobežas reģionu absolūtu drošību nākotnē un ka Maskava neplāno šo jautājumu iekļaut iespējamās miera sarunās ar Ukrainu.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka plānotā zona stiepjas 660 kilometru garumā un aptuveni 70 % no tās jau atrodas Krievijas kontrolē. Cik dziļi zona sniegtos Ukrainas teritorijā, viņš nepaskaidroja. Zonas izveide paredz Krievijai ieņemt zemi Sumu un Harkivas apgabalos, kurus Krievija nav pasludinājusi par savu teritoriju.

Uzbrukumi visā Ukrainā

Piektdien Krievijas uzbrukumos Ukrainā gāja bojā vismaz astoņi cilvēki un 60 tika ievainoti. Trāpīts divos tirdzniecības centros, bet triecieni enerģijas tīklam atstāja bez elektrības vairāk nekā miljonu cilvēku. Harkivā gāja bojā divi cilvēki un 12 tika ievainoti, Kramatorskā nogalināti divi, tikpat daudz — Dņepropetrovskas apgabalā. Volīnes apgabalā drona trieciens pārtikas pārstrādes uzņēmumam nogalināja vienu cilvēku un ievainoja astoņus, bez elektrības uz laiku palika 370 000 iedzīvotāju.

ANO Cilvēktiesību biroja Kijivā ziņojumā teikts, ka septembrī Ukrainā nogalināti vismaz 328 civiliedzīvotāji un 2105 ievainoti — par 85 % vairāk nekā pērn septembrī. Biroja vadītāja Danjela Bella norādīja, ka oktobra pirmās divas nedēļas bijušas vienas no nāvējošākajām civiliedzīvotājiem pēdējos gados.

Zelenskis lūdz Eiropas atbalstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Briselē tikās ar Eiropas līderiem un lūdza ES nākamgad piešķirt vēl 70 miljardus eiro Ukrainas aizsardzībai. Viņš arī sacīja, ka Ukrainas armijas piekļuve Starlink satelītinternetam vēl nav pilnībā atjaunota; mediji vēstī, ka rīkojums to ierobežot nācis no Baltā nama. ASV prezidents Donalds Tramps Ukrainas atkārtotos triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nodēvējis par "negodu", jo viņa pieteiktais "enerģētikas pamiers" nav iedzīvojies.