Ilvess: ASV tuvojas Krievijai, Eiropai jāspēj rīkoties vienotāk

Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš amatā bija no 2006. līdz 2016. gadam, sniedzis vērtējumu par ASV nostājas maiņu attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā. Intervija publicēta ziņu kanāla France 24 raidījumā, un tajā viņš runā par sekām Eiropas drošībai, kad transatlantiskās attiecības atkal ir nenoteiktības situācijā.

Ilvess uzskata, ka Donalda Trampa administrācijas šķietamo tuvināšanos Maskavai daļēji ietekmē iekšpolitiski vēlēšanu apsvērumi. Vienlaikus Ukraina, viņaprāt, atrodas arvien sarežģītākā diplomātiskā un militārā situācijā.

Vai Vašingtonai ir izšķiroša ietekme uz Kijivu?

Bijušais prezidents apstrīd pieņēmumu, ka ASV joprojām ir pārliecinošs spiediena līdzeklis pār Ukrainu. Kā argumentus viņš min Eiropas pieaugošo finansiālo ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā, kā arī iespējamās iekšpolitiskās izmaksas, ja Vašingtona pārtrauktu sniegt izlūkdatu atbalstu.

Eiropas sašķeltība

Ilvess par nozīmīgāku izaicinājumu uzskata Eiropas politiskās ainavas sadrumstalotību. Nacionālistiski kustības, atšķirīgas drošības prioritātes un dažādā attieksme pret Krieviju, viņaprāt, apdraud kontinenta spēju rīkoties kolektīvi. Viņš stāsta, ka Eiropas stratēģiskā autonomija vairs nav abstrakts institucionāls mērķis, bet steidzama ģeopolitiska nepieciešamība.

„Ja ir kāds laiks, kad Eiropai jāsāk rīkoties kā Eiropai, nevis vadīties tikai no savām šaurajām interesēm, tad tas ir tagad”, teicis Ilvess.

Viņš brīdina, ka bez nopietnas attieksmes pret šo jautājumu Eiropas Savienībā pieaugs spriedze starp tiem, kas drošību uztver nopietni, un valstīm vai līderiem, kas progresu bloķē, lai iepatiktos savai iekšzemes auditorijai.